Lai izskaustu maluzvejniecību, ir nepieciešama lielāka darbība arī valsts pārvaldes līmenī, aktīvāk iesaistoties Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijai un Zemkopības ministrijai, šodien kampaņas "Spoku tīkli" noslēgumā pauda Pasaules Dabas fonda Baltijas jūras un iekšzemes ūdeņu programmas vadītājs Ingus Purgalis.
Abām atbildīgajām ministrijām vajadzētu aktīvāk iesaistīties, lai meklētu risinājumus, kā izskaust tīklu iegādi un to nesankcionētu izvietošanu ezeros, kā arī ir jāpalielina zvejniecības kontrole, norādīja Purgalis. Lielāka kapacitāte, viņaprāt, ir nepieciešama gan pašvaldībām, gan policijai, gan vides inspektoriem, lai būtu iespējams cilvēkus atturēt no maluzvejniecības.
"Situācija iet uz labo pusi, tomēr vēl liels darbs ir jāiegulda," atzina Purgalis.
Šīs vasaras laikā Pasaules Dabas fonda Latvijas pārstāvniecības speciālisti ar vides inspektoriem un policistiem attīrījuši piecus ezerus no tā saucamajiem spoku tīkliem - bezsaimnieka zvejas tīkliem. Ņemot vērā, ka ezeros ūdens neviļņojas tik daudz kā jūrā, šādi spoku tīkli ūdeņos var atrasties ilgstoši, līdz ar to tajos atrodas gan beigtas, gan dzīvas zivis. Šāda situācija bijusi vairākos gadījumos, norādīja Purgalis. "Kā kapsētā," viņš raksturoja situāciju.
Tīklu izvietošana ir bīstama gan dabas resursiem, gan arī pašiem iedzīvotājiem, jo pārgalvīgiem peldētājiem sapīšanās tīklos var beigties arī letāli, skaidroja eksperts.
Tikmēr Pasaules Dabas fonda pārstāvniecības Latvijā direktors Jānis Rozītis uzsvēra, ka spoku tīkli jau ir sekas, tāpēc ir jāmeklē cēloņi šai problēmai un ir jāstrādā ar sabiedrības apziņu, lai situāciju uzlabotu. Projekta mērķis bijis arī noskaidrot, cik daudz un kādi ir bezsaimnieka zvejas rīki.
Kampaņa "Spoku tīkli" tika realizēta sadarbībā ar Pārgaujas novada pašvaldību. Tās mērķis bija veikt preventīvus pasākumus, lai samazinātu pamestu un pazaudētu zvejas rīku apjomu Latvijas ezeros.