Konceptuāli atbalsta likumprojektu par piecu īpašumu nodošanu ebreju kopienai
Saeima šodien konceptuāli izskatīšanai pirmajā lasījumā atbalstīja likumprojektus, kas paredz piecu īpašumu nodošanu Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomei.
Ebreju kopienai paredzēts nodot ēku Abrenes ielā 2, Rīgā, kas ir bijusī ebreju skola un patlaban stāv tukša, ēku Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12, Rīgā, kas ir bijusī ebreju reliģiskā skola un tagad ir Finanšu ministrijas īpašums, ēku Ludzas ielā 25, Rīgā, kur kādreiz bijusi ebreju slimo kopšanas biedrība, ēku Kļavu ielā 13, Jūrmalā, kas ir bijusī sinagoga, bet tagad tajā izvietoti divi pašvaldības uzņēmumi, kā arī bijušo sinagogas ēku Lielajā ielā 31, Kandavā.
Īpašumus plānots nodot, lai mazinātu vēsturiskās netaisnīgās sekas Latvijas ebreju draudzēm un biedrībām, kas radušās nacistiskās Vācijas veiktā holokausta un padomju okupācijas režīma darbības rezultātā Latvijas teritorijā.
No Finanšu ministrijas saņemtajā atzinumā par likumprojektu, kas paredz ebreju kopienai nodot īpašumu Abrenes ielā 2, izriet, ka, nododot īpašumu, VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) īpašuma pārvaldīšanā ieguldītie 153 193 eiro būtu uzskatāmi par VNĪ zaudējumiem.
Ministrija arī secinājusi, ka, nododot ebreju kopienai nekustamo īpašumu Ernesta Birznieka-Upīša ielā 12, nebūs pamata kompensēt Rīgas 3.arodvidusskolai neieņemto nomas maksu par nekustamā īpašuma iznomāšanu. FM skaidro, ka segt no saimnieciskās darbības negūtos ienākumus nav pamata, jo profesionālās izglītības programmas tiek segtas no valsts budžeta dotācijas no vispārējiem ieņēmumiem.
Tāpat šodien Saeima konceptuāli atbalstīja grozījumus likumā, kas paredz atcelt Rīgas Ebreju kopienai pašlaik piederošam īpašumam Rīgā noteiktos apgrūtinājumus - aizliegumu atsavināt vai ieķīlāt attiecīgo zemesgabalu un ēku. Grozījumi paredz arī no likuma izslēgt nosacījumu, ka attiecīgais nekustamais īpašums nododams valstij, ja Rīgas Ebreju kopiena beidz pastāvēt. Izmaiņas attiecas uz 1122 kvadrātmetru zemesgabalu un ēku Skolas ielā 6.