Internetu lieto aktīvi, e-pakalpojumus – kūtri
Latvijas iedzīvotāji ir vieni no aktīvākajiem interneta lietotājiem Eiropā. Tas ļauj arī pašmāju uzņēmējiem radīt un piedāvāt informācijas tehnoloģiju jauninājumus.
Augusta beigās portāls Draugiem.lv saviem lietotājiem atklāja iespēju verificēt savu profilu. Apstiprināt sava lietotāja konta autentiskumu iespējams ar personas identifikācijas karti. Pasaules populārākajos sociālajos tīklos konta verifikāciju veic to vadība un tikai populāru personu profiliem.
Savukārt latviešu uzņēmums Monetizator izveidojis pasaulē pirmo sīkmaksājumu mobilo aplikāciju Monea. «Aplikācija ļauj nosūtīt maksājumus visiem saviem telefona kontaktiem dažu minūšu laikā, nezinot saņēmēja konta numuru un personas datus. Jāizvēlas saņēmējs, jāievada summa un apraksts un darījums jāapstiprina ar PIN kodu,» aplikācijas darbību apraksta tās līdzdibinātājs Mārtiņš Kalniņš. Ja naudu pārskaita nereģistrētam Monea lietotājam, persona saņem īsziņu par ienākošu maksājumu. Trīs dienu laika cilvēkam jāreģistrējas, ja reģistrācija nenotiek, summa, ieskaitot komisijas maksu, tiek nogādāta atpakaļ sūtītāja kontā. «Izveidots samērā sarežģīts reģistrācijas process, un uzlikti maksājuma griesti. Esam licencēta maksājumu iestāde. Varam veikt bankas darbības. Finanšu un kapitāla tirgus komisija uzrauga procedūru un informācijas tehnoloģiju drošību. Pašreiz jau atbilstam drošības standartiem, kurus Eiropas Savienība ar direktīvām pieņems 2017. gadā,» informē Mārtiņš Bērziņš, aplikācijas Monea līdzdibinātājs.
Eiropas mērogā Latvijas iedzīvotāji ir vieni no aktīvākajiem sociālo tīklu, ziņu portālu un interneta bankas lietotājiem. Vismaz reizi nedēļā interneta vidi izmanto 71,8% valsts iedzīvotāju. Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas Elektronisko pakalpojumu nodaļas vadītājs Gatis Ozols norāda, ka cilvēki aizvien vairāk veic arī sarežģītākas un svarīgākas operācijas interneta vidē. Bankas pakalpojumus internetā izmanto 56,8% valsts iedzīvotāju, ierindojoties 10. vietā Eiropā. «Cilvēki Latvijā aizvien vairāk uzticas digitālajai videi, tostarp valsts piedāvātajiem elektroniskajiem pakalpojumiem. Pašlaik pieejami vairāk nekā 200 epakalpojumu. Uzņēmēju aktivitāte, iesniedzot veidlapas valsts pārvaldēs, ir 4. vietā Eiropā un turpina pieaugt. Individuāli valsts pakalpojumus interneta vidē izmanto kūtrāk. Uzņēmēji atskaites iesniedz katru mēnesi, bet personai tas jāveic vienu reizi gadā vai pat mūžā, tāpēc ieradums neveidojas. Kad jautājām, kāpēc neizvēlas epakalpojumus interneta vidē, cilvēki atzīst, ka nav līdz galam droši un labāk dokumentus iesniedz klātienē,» stāsta G. Ozols.