Ventspils naftas akcijas būs jāatpērk par 3,12 eiro

 
Vakar Ventspils naftas akciju cena sasniedza 3,11 eiro, kas nozīmē, ka pašreizējie akciju tirgus dalībnieki māk rēķināt un ir izskaitļojuši, par kādu cenu pašreizējos apstākļos ir vērts pirkt šos vērtspapīrus, lai varētu lieliski nopelnīt. Bet tas arī parāda, ka Latvijas Naftas tranzīta saimnieki – miljonāri un finanšu guru –, pārdodot katru akciju par 1,77 eiro, ir bijuši vai nu pilnīgi lohi, vai arī darījumā ir ieslēpta kāda blēdība ©NRA

Provizoriskie aprēķini liecina, ka akciju sabiedrības Ventspils nafta vairāk nekā 90% akciju īpašniecei Euromin Holdings (Euromin) obligātajā akciju atpirkšanas piedāvājumā vajadzēs maksāt vismaz 3,12 eiro par katru akciju.

Lai arī oficiālu ziņu par obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu pagaidām nav, jau tiek veikti provizoriski aprēķini, par kādu cenu akcijām vajadzētu tikt atpirktām. Balstoties uz 2014. gada Ventspils naftas (VN) finanšu pārskatu, var aprēķināt, ka vienas akcijas cenai vajadzētu būt vismaz 3,12 eiro.

Jāatgādina, ka Euromin vairāk nekā 90% VN akciju ieguva pagājušajā ceturtdienā. Jau pirmās baumas vien par šāda darījuma gatavošanu (iespējams, tās izplatījās pēc tam, kad t.s. Lemberga prāvā cietušā pārstāvis advokāts Gatis Dirnēns aicināja tiesu apturēt šo darījumu) fondu biržā uzrāva VN akciju cenu augšā, to dubultojot. Bet pēc oficiāla paziņojuma par darījuma pabeigšanu tika piedzīvots vēl viens akciju cenas lēciens līdz 2,90 eiro - tātad aizvien tuvāk minētajiem 3,12 eiro.

Likums par vērtspapīriem attiecībā uz obligāto akciju atpirkšanas piedāvājumu nosaka, ka citiem akcionāriem adresētu piedāvājumu atpirkt tiem piederošās akcijas obligāti izsaka persona (vai personas, kas rīkojas saskaņoti), kura tieši vai netieši ieguvusi vismaz 50% akciju.

Savukārt cena šādā atpirkumā nedrīkst būt zemāka par trijos veidos aprēķināto. Divi no šiem aprēķinu veidiem ir balstīti uz vidēji svērto cenu pēdējā gada laikā biržā (pērn un šogad līdz 12. septembrim ar VN akcijām notika pavisam niecīgi darījumi, kuros viena akcija maksāja aptuveni 1,13 eiro) vai vidējo cenu, par kādu piedāvājuma izteicējs ieguvis vairāk nekā 50% akciju (kā zināms, Euromin par katru no 43,25% akcijām maksāja 1,77 eiro).

Savukārt trešais aprēķinu veids balstās uz kompānijas gada pārskatā sniegtajām ziņām. Kā teikts likumā, tā ir «akcijas vērtība, ko aprēķina, dalot mērķa sabiedrības tīros aktīvus ar emitēto akciju skaitu».

Tā kā Ventspils naftas gada pārskati ir publiski pieejami, šo cenu var aprēķināt jebkurš, un, visticamāk, tieši šie aprēķini ir pamatā pēdējo dienu cenu lēcienam biržā - vakar līdz 3,11 eiro par akciju.

Tāds nieks - 61 miljons

Šie cenas aprēķini nevar neraisīt diskusijas, vai nepilni 80 miljoni eiro ir adekvāta un tirgus vērtībai atbilstoša cena par 43,25% Ventspils naftas akciju, ko Vitol grupai piederošā holdingkompānija Euromin ceturtdien apņēmās samaksāt akciju sabiedrības Ventbunkers meitasuzņēmumam, akciju sabiedrībai Latvijas Naftas tranzīts. Lai arī Ventbunkers un Latvijas Naftas tranzīts padomju priekšsēdētājs, Šveices advokāts un arestētās mantas glabātājs tā dēvētajā Lemberga krimināllietā Rudolfs Meroni publiski apgalvoja, ka darījuma summa bijusi adekvāta, citi eksperti uzskata, ka notikusi liela apmēra blēdība.

Atgādināsim - 43,25% VN kapitāla ir 45 187 392 akcijas. Par šādu akciju skaitu tātad samaksāts 79,98 miljoni eiro. Savukārt, ja šīs akcijas tiktu pārdotas par cenu, par kādu Euromin būs jāizsaka obligātais atpirkšanas piedāvājums, Latvijas Naftas tranzīts iegūtu 141 miljonu eiro jeb par 61 miljonu eiro vairāk!

Patiesais mērķis

Jāatgādina, ka jau pirms darījuma noslēgšanas Ventspils mērs Aivars Lembergs publiski paziņoja, ka, pēc viņa rīcībā esošās informācijas, akcijas tiks pārdotas zem tirgus cenas. Pēc viņa teiktā, biznesa aprindās cirkulē informācija, ka darījumam būs divas cenas - oficiālā un neoficiālā. Tādas vajadzīgas, lai daļa no reāli samaksātā nonāktu R. Meroni privātajos kontos (acīmredzot lai varētu norēķināties ar Latvijas Naftas tranzītu kontrolējošo R. Meroni un citiem, no kuriem bija atkarīga šā darījuma noslēgšana). A. Lembergs arī pauda viedokli, ka šis darījums notiek «ar prokurora Jura Jurisa atbalstu un svētību», proti, viņš esot nodrošinājis šim darījumam «jumtu». Kā norādīja A. Lembergs, iepriekš arests ticis uzlikts Latvijas Naftas tranzīta «mātes» kompāniju akcijām, bet ne pašām Latvijas Naftas tranzīta akcijām. Tas varētu liecināt par to, ka Latvijas Naftas tranzītam piederošo Ventspils naftas akciju pārdošana bijusi jau sākotnēji plānota. A. Lembergs pauda viedokli, ka šis darījums varētu būt viens no t.s. Lemberga krimināllietas mērķiem, lai gan tai esot arī citi, plašāki, tostarp politiskie, mērķi.

Jāatgādina, ka arī LTV jau iepriekš prognozēja, ka darījums tiks noslēgts par 79 miljoniem eiro un līdz ar to - zem akciju reālās vērtības.

Šonedēļ noslēgto darījumu slavēja arī R. Meroni ieceltais Ventbunkera valdes loceklis Edgars Ciniņš. Interesanti, ka publiski izpaudās tieši viņš, nevis Ventbunkera valdes priekšsēdētāja, viņa juridiski šķirtā sieva Eva Ciniņa.

Aģentūrai LETA E. Ciniņš sacīja, ka darījums ar VN akcijām, lielākajam līdzšinējam uzņēmuma akciju turētajam Euromin būtiski palielinot savu akciju daļu, ir «likumsakarīgs solis Ventspils naftas attīstībā». E. Ciniņš skaidroja, ka darījums tapis jau ļoti ilgu laiku un ir «daudzu cilvēku neatlaidīga darba rezultāts». «Uzskatu, ka līdz šim izskanējušās spekulācijas par darījumu un tā cenu ir nepamatotas un balstītas maldos. Man nav šaubu par tā caurskatāmību un atbilstību uzņēmuma interesēm,» E. Ciniņu citē aģentūra LETA.

R. Meroni par Ventbunkera valdes priekšsēdētāju Evu Ciniņu iecēla 2013. gada janvārī - pēc tam, kad vairākās tikšanās reizēs (publiski zināms par vismaz divām) šveicietis Ventbunkera problēmas bija pārrunājis ar toreizējo prokuroru Andi Mežsargu un Satversmes aizsardzības biroja augsta ranga darbinieku Aigaru Sparānu. Pēc tam arī kādreizējā bankas darbinieka, vairākos kriminālprocesos iesaistītā Edgara Ciniņa karjera strauji gāja uz augšu. Viņš nonāca gandrīz visu R. Meroni Latvijā kontrolēto uzņēmumu vadībā - 2013. gada septembrī kļuva par Ventbunkera valdes locekli, pēc tam par Kālija parka valdes locekli, Ventspils tirdzniecības ostas padomes locekli, Latvijas Avīzi izdodošās akciju sabiedrības Lauku avīze padomes locekli utt.

Politiķi klusē

Par darījumu ļoti nelabprāt komentārus sniedz Latvijas politiķi. Tas ir vairāk nekā dīvaini, jo Latvijas mērogiem VN ir milzīgs uzņēmums ar milzīgu finanšu apgrozījumu. Dažkārt šādu naudas plūsmu pārvaldītājiem rodas izaicinājums finansiāli atbalstīt tos vai citus politiskos spēkus. Jau šobrīd tiek runāts par scenāriju, ka VN varētu tikt pārdotas tālāk kādam no Krievijas tranzītuzņēmumiem.

Lūgta komentēt notikušo darījumu no nacionālās drošības viedokļa, Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa norādīja, ka viņas kompetencē neietilpst komentēt privātus darījumus, vēl jo vairāk, ja tie saistīti ar Ventspils uzņēmēju kariem. Vaicāta, vai tas ir normāli, ja Satversmes aizsardzības biroja darbinieki kopā ar R. Meroni iesaistās mantisko strīdu kārtošanā starp t.s. Lemberga krimināllietā iesaistītām pusēm, S. Āboltiņa atbildēja, ka viņas rīcībā nav šādas informācijas.



 

Abonē