Ļaudis strīdas par algu palielināšanu depuātiem

© F64

Jau ziņots, ka Saeimas deputātu algas ik gadu automātiski mainās, balstoties uz vidējās algas izmaiņām, kura šogad valstī pieaugusi, tomēr sabiedrība, ņemot vērā ārkārtīgi nepopulāro 2016. gada budžeta lēmumu un dažādas citas šī sasaukuma aktivitātes, pauž strīdīgu viedokli par šo jautājumu.

Piemēram, Saeimas deputāts un Latvijas Reģionu apvienības (LRA) frakcijas vadītājs, miljonārs Dainis Liepiņš uzskata, ka deputātiem algu pacelt nepienākas. “Ar likumu noteiktais algu palielināšanas mehānisms ierēdņiem un deputātiem ir netaisnīgs un nepieņemams! Pensijas mācēja ietaupīt jo krīze, sev nē!” šādi savā twitter kontā ierakstījis deputāts.


Atrodas arī tādi, kas pauž – deputātiem tomēr algu palielināšana pienākas, jo kā nekā tās pieaugums tiek aprēķināts no vidējās algas, turklāt deputātu algas nudien neesot ļoti lielas.

 
Protams, lielākā twitter lietotāju daļa par šo jautājumu sākuši jokot, izvirzot teorijas, ko deputāti varētu darīt ar algas palielinājumu, kā arī spriedelējot, ka šis algas pielikums ir pelnīts, jo tie galu galā cītīgi šobrīd “strādājot” un “risinot” bēgļu jautājumu.


Atrodas arī kāds, kurš uzsver – pret algas palielinājumu deputātiem viņš neiebilst, jo valsts kalpiem patiešām nepieciešama lielāka alga, tomēr pašreizējais sasaukums gan viņam neliekoties simpātisks.

 
Kā ziņots, mainoties valstī strādājošo vidējai darba samaksai, nākamgad tiks pārskatīts valsts amatpersonu atalgojums. Amatpersonu algas apmērs ir piesaistīts valstī strādājošo vidējās darba samaksas izmaiņām. Atalgojums tām tiek pārskatīts katru gadu un saistīts ar tautsaimniecības attīstību. Ja ekonomika un algas iedzīvotājiem pieaug, pieaug arī likumā minēto amatpersonu atalgojums. Savukārt, ja samazinātos strādājošo vidējais atalgojums, attiecīgi tiktu samazināta arī amatpersonu amatalga. Šis princips nostiprināts Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumā.

Algu ikgadējā automātiskā indeksācija attiecas uz Ministru prezidentu, valdības ministriem un parlamentārajiem sekretāriem, virkni neatkarīgo iestāžu vadītāju - valsts kontrolieri un Valsts kontroles padomes locekļiem, tiesībsargu, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāju un locekļiem, Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētāju, viņa vietnieku, komisijas sekretāru un locekļiem, Centrālās zemes komisijas priekšsēdētāju, Augstākās izglītības padomes priekšsēdētāju, kā arī Saeimas un pašvaldību deputātiem.


Saskaņā ar likumu Saeimas deputāta mēnešalgu nosaka, mēneša vidējās darba samaksas apmēram, kas noapaļots pilnos eiro, piemērojot koeficientu 3,2. Plānojot nākamā gada budžetu, Saeimas Kanceleja katru gadu pārrēķina deputātu algas un tām nepieciešamos budžeta līdzekļus, ņemot vērā aizpagājušā gada mēneša vidējās darba samaksas apmēru.


Tāpat arī šodien ziņots - Saeimas priekšsēdētāja Ināra Mūrniece (VL-TB/LNNK) ir pārliecināta, ka Saeimas deputāti "iesaldēs" savas algas un nobalsos pret pašlaik likumā paredzēto atalgojuma pieaugumu par 157 eiro.

Svarīgākais