Lai veiksmīgi uzņemtu patvēru meklētājus, pēc iespējas ātrāk jārisina Eiropas Savienības (ES) fondu pieejamības jautājums, šorīt intervijā Latvijas Radio sacīja kultūras ministre Dace Melbārde (VL-TB/LNNK).
"Pavasarī veidojot nākamā gada budžetu, šādu bēgļu krīzi neprognozējām. Pamatā saruna bija par to, kā naudu samazināt, nevis pielikt klāt," teica Melbārde.
Ministre norādīja, ka kultūras jomā šim mērķim finansējums ir salīdzinoši neliels, bet tiek strādāts pie jaunā ES fondu finansējuma apguves, kur paredzēta nauda darbam ar imigrantiem. "Pēc iespējas ātrāk jārisina jautājums, lai šis finansējums būtu pieejams," uzsvēra Melbārde.
Kā ziņots, saskaņā ar otrdien ES iekšlietu ministru sanāksmē pieņemto lēmumu Latvijai pagaidām būs jāuzņem papildu 281 patvēruma meklētājs, tātad kopējais uzņemamo bēgļu skaits pagaidām būs 531.
Latvijai sākotnēji bija paredzēts uzņemt 776 personas. Valsts pozīcijas projektā par Eiropas Komisijas piedāvājumu uzņemt papildu bēgļus teikts, ka šo cilvēku uzturēšanās pabalsts un pabalsts valodas apguvei kopā izmaksātu ap 2,8 miljoniem eiro jeb ap 237 000 eiro mēnesī, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.
Pabalstu valodas apguvei varēs segt no ES Patvēruma un migrācijas fonda vienreizējā maksājuma 6000 eiro par katru pārvietoto personu jeb kopā 4 656 000 eiro, teikts dokumenta projektā. Tāpat tajā norādīts - ja Latvija apņemsies uzņemt 776 personas, tad pēc statusa piešķiršanas būs nepieciešami 2 384 989 eiro jeb 198 749,12 eiro mēnesī uzturēšanās pabalstam un 463 737,6 eiro jeb 38 645 eiro mēnesī pabalsts valodas apguvei, kopumā 2 847 527 eiro.
Izmaksu ziņā laika periodā uzreiz pēc pārvietošanas un pirms statusa piešķiršanas nepieciešami 862 912 eiro. Lielāko daļu no šiem izdevumiem varēs segt no Patvēruma un migrācijas fonda saņemtā vienreizējā maksājuma, teikts pozīcijas projektā.
Tāpat jārēķinās ar papildu finansējuma piešķiršanu atbalsta programmu izveidošanai gan šo personu integrācijai sabiedrībā saistībā ar valodu, izglītība un citiem aspektiem, gan atbalstam šo personu dzīvesvietas nodrošināšanai, kā arī šo personu veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanas apmaksai, pausts dokumenta projektā.
Šim mērķim var tikt novirzīta daļa no vienreizējā maksājuma, taču vienlaikus jārēķinās, ka daļa no šī finansējuma jau būs izmantota, lai nodrošinātu šo personu atlasi un pārvešanu uz Latviju, kā arī akūto nepieciešamību nodrošināšanai uzreiz pēc pārcelšanās (īpaši, ja personai ir īpašas vajadzības), kā arī iepriekš minēto pieteikumu izskatīšanas izdevumu nodrošināšanai un valodas pabalsta izmaksai.
Pozīcijas projektā piebilsts, ka precīzu ietekmi uz valsts budžetu nav iespējams prognozēt.