CILVĒKSTĀSTS: Prasme parādīt augu pasauli neparastā veidā
Latvijas Universitātes (LU) Botāniskā dārza laboratorijas vadītājas Laumas Strazdiņas veidotās izstādes un materiāli pārsteidz ar saturisko dažādību un vizuālo noformējumu. Kā atzinību par prasmi darbā ar jaunatni šogad viņa pirmā saņēma Solum stipendiju, ko nodibinājusi SIA ARN un Ata Kronvalda fonds.
Lauma ir daudzpusīgs cilvēks – viņa ir ieguvusi bioloģijas maģistra un bakalaura grādu mākslā. «Pirmos piecus gadus, ko nostrādāju Botāniskajā dārzā, man ar bioloģijas zinībām pietika, bet tad sapratu – vajag apgūt prasmes, kā labāk un saistošāk pastāstīt citiem par to, ko es zinu un kas te ir redzams, kā arī pamudināt uz apkārtējo vidi paskatīties no citāda redzesleņķa,» LU Botāniskā dārza darbiniece skaidro vienu no galvenajiem iemesliem, kāpēc izvēlējusies apgūt datordizainu. Tas viņai palīdzot veidot sarunas par dabu vizuāli un saturiski atraktīvākas, turklāt jaunākajai paaudzei saprotamā veidā. «Es pati ar viņiem pa tiešo nesarunājos, bet ar saviem materiāliem uzaicinu būt te, pētīt augus, iziet takas, spēlēt spēles. Mani tas aizrauj – izdomāt ko jaunu un interesantu, pastāstot to skolēniem vienkāršā valodā.» L. Strazdiņa uzsver, ka jārunā kā līdzīgam ar līdzīgo, jo bērns ātri sajutīs neīstumu. Nevajag baidīties stāstīt arī sarežģītākas lietas, piemēram, rādīt šūnas šķērsgriezumu. Jāatklāj zinātne tāda, kāda tā ir, un tā, lai bērni paplašina redzesloku. Kur viņa ņem idejas? To netrūkstot, tāpēc Laura nesaprot tos, kas žēlojas, ka nevar neko interesantu izdomāt. Vienīgais, kā pietrūkstot, esot laiks.
Pie kā šobrīd strādā? Pie palmu mājas augu apraksta, kas bijis arī viņas diplomdarbs. Ceļojot pa dažādu valstu botāniskajiem dārziem, Lauma ievērojusi, ka daudzviet atsakās no ierastajiem standartiem: teksta un fotogrāfijas. Tiek meklēti jauni ceļi, kā informāciju nodot tālāk. Kā etalondārzi viņais esot Kew Gardens Londonā un arī Berlīnes dārzs. «Tas veids, kā viņi pastāsta par augu, arī mani ļoti uzrunā, tāpēc mēģinu meklēt savu izteiksmes veidu. Esmu iecerējusi palmu mājai piestāvošus vides objektus, kur informāciju varēs izlasīt trīs minūšu laikā. Papildus tam bērniem būs darba burtnīca, kuru pildot viņi varēs iejusties maza Amazones indiāņa lomā, vienlaikus uzzinot arī palmu mājas augu stāstus,» par saviem plāniem stāsta botāniskā dārza speciāliste.
Laumas radošumu uzteic arī viņas priekšniece Signe Tomsone. Bez viņas ieguldījuma LU Botāniskā dārza darbinieki tik labi nespētu uzrunāt bērnus, iesaistīt viņus dabas pētīšanā. Te lielākoties ir īslaicīgāki projekti, un jāņem vērā, ka dažādām grupām (arī vecuma ziņā) nereti ir atšķirīgas vēlmes un intereses, piemēram, par lapām, par ziediem, par ekoloģiskiem procesiem dabā, tāpēc nevar vienus un tos pašus materiālus izmantot atkārtoti. Apbrīnojama esot viņas spēja atrast katrai grupai savu pieeju un valodu un izraut no pasīvas vērošanas. «Reti kuram bērnam un arī pieaugušajam gribas ko mācīties. Bieži vien viņi atnāk uz šejieni bez jebkāda mērķa. Mums jāspēj ievilināt šajā pasaulē, lai, no tās aizejot, viņi teiktu – ak, cik te bija interesanti!» saka S. Tomsone. Reizēm jau gan kolēģi aizmirstot, ka Laumas pārziņā ir arī noteikta dārza daļa ar noteiktu augu kolekciju, kas viņai ir jāpilnveido un jāuztur. Jo šos materiālus viņa gatavo nereti pēc darba vakaros un pat naktīs. Brīvprātīgi un neprātīgi. Neviens jau viņai nav licis apgūt datorzinības – tā bijusi viņas pašas vēlme. «Nekā laba vai nez kādu bonusu viņai par šo darbu nav, un tas nav viņas pienākums,» norāda S. Tomsone, piebilstot – priecējot, ka kāds ir pamanījis Laumas veikumu.