Advokāta profesionālā ētika augstāka par personisko
Dobeles rajona tiesā, kur tiek izskatīta krimināllieta par mazgadīgas meitenes izvarošanu, apsūdzētā vīrieša advokāts paziņoja, ka atsakās no aizstāvamā.
Oficiālais pamatojums, kāpēc tā noticis, neko daudz neatklāj. Proti, advokāts nevar realizēt apsūdzētā aizstāvību krimināllietā, jo, veicot aizstāvību, ir radušās būtiskas pretrunas aizstāvības pozīcijā starp advokātu un apsūdzēto.
Šis nebūt nav vienīgais gadījums Latvijā, kad advokāts atteicies aizstāvēt apsūdzēto, un ne vienmēr ticis skaidri pateikts, kāpēc tā noticis. Neatkarīgās aptaujātajiem advokātiem ir dažādi viedokļi par to, vai viņu amata brāļiem un māsām ir tiesības atteikties no klienta aizstāvības.
Latvijas Republikas Advokatūras likuma 55. pants nosaka, ka zvērināti advokāti nedrīkst atteikties no noslēgtās vienošanās vai dotā uzdevuma pildīšanas, nenorādot pamatotus iemeslus. Zvērināts advokāts Aloizs Vaznis atklāti saka: «Principā nedrīkstētu atteikties, bet ir kutelīgas situācijas.» Viņš pieļauj, ka pamatots iemesls var būt advokāta slimība vai arī tas, ka klients vai advokāts var nepiekrist aizstāvības koncepcijai. «Parasti izdodas klientu pārliecināt, bet, ja jau nesakrīt aizstāvības pozīcijas un nevar vienoties, tad abiem nav izdevīgi kopā darboties,» pieredzējušais advokāts norāda. «Faktiski klients un advokāts ir divi neatkarīgi subjekti. Advokāts nevar strādāt pretēji klienta interesēm, bet, ja klients sāk mācīt advokātu un sacīt, kas jādara, tad, manuprāt, advokāts ir tiesīgs atteikties no klienta,» uzskata A. Vaznis.
Piemēram, zvērināts advokāts Guntars Sīmanis 1999. gadā atteicās aizstāvēt Aleksandru Korjakovu, kurš iegāja Gulbenes bērnudārzā un nogalināja trīs bērnus un audzinātāju. Laikraksts Diena tolaik rakstīja, ka advokāta atteikums bijis saistīts ar nesaņemto atalgojumu, jo Tieslietu ministrija nebija pārskaitījusi līdzekļus Zvērinātu advokātu kolēģijai, lai varētu apmaksāt to advokātu darbu, kas izskata lietas nozīmēšanas kārtībā. Sanāk, ka šiem advokātiem jāstrādā par velti, jo viņu darbu vajadzēja apmaksāt no valsts budžeta, bet naudas nebija. G. Sīmanis vakar Neatkarīgajai teica apmēram tāpat, kā savu atteikumu aizstāvēt izvarošanā apsūdzēto vīrieti pamatojis Dobeles lietas advokāts: «Mana un Korjakova pozīcija aizstāvības nodrošināšanā nesaskanēja.» G. Sīmanis nepiekrita, ka no šī klienta aizstāvības atteicies naudas dēļ. «Cilvēki ir aizstāvēti arī tad, ja nevarēja maksāt. Es tajā laikā žurnālistiem vispār nesniedzu informāciju, tāpēc nevarēju neko tādu pateikt. Un ne jau naudas dēļ tas bija. Ja esi uzņēmies, jāaizstāv ir,» viņš komentēja seno lietu.
Vai advokāts drīkst atteikties no klienta aizstāvības, ja viņam ētikas principu dēļ ir nepieņemami aizstāvēt, piemēram, pedofilu, kurš līdz nāvei nomocījis bērnus? Kāds advokāts Neatkarīgajai atzina, ka viņš ir tā rīkojies – sapratis, ka ētisku apsvērumu dēļ nespēj aizstāvēt noziegumā apsūdzēto personu. Savukārt zvērinātam advokātam Antonam Drēbniekam nostāja ir strikta: «Tad tas advokāts nav izvēlējies pareizo profesiju. Mūsu sūtība ir tāda, ka nedrīkst atteikties.» Viņš uzskata, ka atteikties no klienta var divu iemeslu dēļ – ja advokāts ir aizņemts vai ir iespējams interešu konflikts. A. Drēbnieks advokātu salīdzina ar ārstu un mācītāju – advokāts pilda savu darbu, tāpat kā ārstam jāārstē visi pacienti un mācītājam jāpieņem visas grēksūdzes. «Mūsu ētika ir fokusēta uz klientu. Advokāts ir revidents kriminālprocesā, lai tiktu ievērotas Krimināllikuma normas un lai sniegtu palīdzību klientam aizstāvības pozīcijas izvēlei un veidošanai. Bet tas nenozīmē, ka advokāts pataisīs melnu par baltu,» viņš uzsver.