Streļčenoks norāda, ka KNAB darbā ir iespējami uzlabojumi

Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) darbā ir iespējami uzlabojumi, pārliecināts biroja priekšnieks Jaroslavs Streļčenoks.

Streļčenoks, kurš šodien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas Korupcijas novēršanas apakškomisijas sēdē deputātus iepazīstināja ar KNAB darba rezultātiem šā gada pirmajā pusgadā, aģentūrai LETA norādīja, ka ir nepieciešami uzlabojumi vairākās jomās, tostarp korupcijas novēršanas, apkarošanas, kā arī politisko partiju finansēšanas jomā.

"Ja es pilnībā būtu apmierināts ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja darbu, mēs nevarētu attīstīties uz priekšu," pauda biroja priekšnieks.

"Ja runājam par politiskajām partijām, grozījumi, kas nepieciešami politisko partiju finansēšanas likumā, noteikti minimizētu riskus, tostarp ziedojumos ar starpnieku palīdzību, jo ir saprotams, viņiem jāpērk piens, jāiet uz kino, jāmaksā par komunālajiem pakalpojumiem," sacīja Streļčenoks.

Runājot par korupcijas novēršanu, viņš atzina, ka ir manāmi uzlabojumi, jo birojs vēlas iesaistīt sabiedrību un jauniešus pretkorupcijas pasākumos. Vienlaikus viņš pauda cerību, ka līdz ar Iekšlietu ministrijas iekšējās drošības biroja izveidošanu KNAB vairs nevajadzēs nodarboties ar vairākām lietām, tostarp tām, kas saistītas ar Valsts policijas darbiniekiem. "Mums nav nepieciešams tērēt resursus uz mazāka līmeņa gadījumiem," pauda Streļčenoks.

Komisijas sēdē viņš arī aicināja klātesošos deputātus nesalīdzināt vienu lietu ar citām, izvērtējot pirmajā pusgadā sasniegto, jo to apjomi ir dažādi. "Viena lieta prasa lielus tehniskus resursus, kā arī cilvēku iesaisti, veicot arī kratīšanas. Jāskatās nevis uz skaitu, bet kvalitāti," teica KNAB priekšnieks. Vienlaikus viņš pauda, ka nākotnē būtu jādomā par darbinieku atalgojuma celšanas iespējām, kas pakāpeniski tiek darīts jau šobrīd, taču tam būtu nepieciešams pievērst lielāku uzmanību. Tas, pēc Streļčenoka sacītā, uzlabotu visa biroja darbību.

LETA jau ziņoja, ka KNAB pirmajā pusgadā prokuratūras iestādēm ir nosūtījis sešus kriminālprocesus pret 15 aizdomās turētām personām. Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, nosūtīto kriminālprocesu un aizdomās turamo personu skaits ir samazinājies gandrīz uz pusi - pērn pirmajā pusgadā prokuratūrai nosūtīti 11 kriminālprocesi pret 32 aizdomās turētām personām.

Izmeklējot koruptīvus noziegumus, KNAB sākti 13 kriminālprocesi, kas ir par pieciem kriminālprocesiem mazāk nekā 2014.gada pirmajos sešos mēnešos. Kopumā šajā laika periodā ir sāktas 133 resoriskās pārbaudes un pabeigtas 90 šādas pārbaudes. Uz 30.jūniju izmeklēšanas nodaļas lietvedībā bija 40 krimināllietas.

Tāpat KNAB pirmajā pusgadā ir pabeidzis 224 pārbaudes valsts amatpersonu darbības kontroles jomā. Veikto pārbaužu laikā KNAB ir izvērtējis 81 amatpersonas darbību, pārbaudot 662 amatpersonu deklarācijas, kas ir par 121 deklarāciju vairāk nekā 2014.gada pirmajā pusgadā.

Pirmajā pusgadā KNAB ir pieņēmis 104 lēmumus administratīvā pārkāpuma lietā, kas ir par četriem vairāk nekā pērn šajā laika posmā. Naudas sods piespriests 56 valsts amatpersonām, tā kopējais apmērs ir 5500 eiro. Savukārt 44 gadījumos ziņas par administratīvo pārkāpumu bija pietiekamas, lai birojs konstatētu, ka izdarītais pārkāpums ir maznozīmīgs, un pieņemtu lēmumu neuzsākt administratīvā pārkāpuma lietvedību, izsakot mutisku aizrādījumu. Tāpat pirmajos sešos mēnešos septiņām personām lūgts atlīdzināt valstij nodarītos zaudējumus, kuru kopējā summa bijusi 4266 eiro.

KNAB saņēmis arī 18 sūdzības par amatpersonām piespriestajiem sodiem. KNAB vadība 16 gadījumos iepriekš pieņemto lēmumu nav grozījusi, vienā gadījumā ir samazināts naudas soda apmērs, bet vēl vienā - atteikts sūdzību izskatīt, jo nokavēts pārsūdzēšanas termiņš.