Valdība atbalsta diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanu

© F64

Šodien valdība atbalstīja diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanu un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) atvieglojuma par apgādībā esošām personām atcelšanu par pilngadīgām un darbaspējīgām personām.

Valdība lēma par diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanu ar 2016.gada 1.janvāri. iepriekš Finanšu ministrija norādīja, ka fiskālā ietekme no diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanas 2016.gada 1.janvārī, ņemot vērā maksāšanas kārtību, 2017.gadā būs papildu 5,86 miljoni eiro - no tiem valsts budžetā 1,17 miljoni eiro, bet pašvaldību budžetā - 4,69 miljoni eiro.

2018.gadā ieņēmumi būs 12,32 miljoni eiro - no tiem valsts budžetā papildu 2,46 miljoni eiro, bet pašvaldību budžetā - 9,86 miljoni eiro.

Savukārt ietekme no neapliekamā minimuma paaugstināšanas par desmit eiro 2016.gadā un turpmākajos gados tiek plānota 17 miljonu eiro apmērā. No tā valsts budžetā - 3,4 miljoni eiro, bet pašvaldību budžetā - 13,6 miljoni eiro.

Tāpat valdība vienojās par IIN atvieglojuma par apgādībā esošām personām atcelšanu par pilngadīgām un darbspējīgām personām. Fiskālā ietekme no iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojuma par apgādībā esošām personām atcelšanas par pilngadīgām, izņemot pilngadīgas personas, kuras turpina mācīties izglītības iestādēs, kā arī personas ar invaliditāti, un darbspējīgām personām 2016.gadā un turpmākajos gados tiek plānota 25 miljonu eiro apmērā - no tā valsts budžetā pieci miljoni eiro, bet pašvaldību budžetā - 20 miljoni eiro.

Valdība arī vienojās saglabāt IIN likmi 23% apmērā, kas, pēc Finanšu ministrijas aprēķiniem, veidos pozitīvu fiskālo ietekmi 2016.gadā 60,63 miljonu eiro apmērā - no tā valsts budžetā 12,13 miljoni eiro, bet pašvaldību budžetā - 48,5 miljoni eiro.

2017.gadā tie būs papildu 63,75 miljoni eiro - no tiem valsts budžetā 12,75 miljoni eiro, bet pašvaldību budžetā 51 miljons eiro. Savukārt 2018.gadā budžets papildus iegūs 67,35 miljonus eiro, no kuriem valsts budžetā būs 13,47 miljoni eiro, bet pašvaldību budžetā - 53,88 miljoni eiro.

Kā ziņots, 31.augustā ārkārtas valdības sēdē ministri panāca galīgo vienošanos par būtiskākajiem nākamā gada budžetā atbalstāmajiem jautājumiem - nolemts, ka minimālā alga tiks palielināta līdz 370 eiro, kā arī tiks ieviests diferencētais neapliekamais minimums, vienlaikus par desmit eiro tiks palielināts arī vispārējais neapliekamais minimums.

15.septembrī valdība vienojās celt akcīzi alkoholam, naftas produktiem, elektroniskajām cigaretēm un smēķējamai tabakai, kā arī līdz 2017.gada 1.janvārim atlikt transportlīdzekļa ekspluatācijas nodokļa samaksas kārtības maiņu.

Jau ziņots, ka Saeima par nākamā gada valsts budžetu galīgajā lasījumā varētu lemt 5.novembrī, noskaidroja aģentūra LETA.

Savukārt pirmajā lasījumā par budžetu varētu lemt 20.oktobrī, bet likumprojektu nodošana komisijām varētu notikt 8.oktobrī. Tas ir provizoriskais valsts budžeta pieņemšanas grafiks, tāpēc tajā iespējamas izmaiņas.

Latvijā

Patlaban Latvijas pārstāvja starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās birojam aktīvā lietvedībā ir 74 Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECT) lietas, otrdien Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē deputātus informēja Latvijas pārstāve starptautiskajās cilvēktiesību institūcijās Elīna Luīze Vītola.

Svarīgākais