Satiksmes ministrija kopā ar finanšu konsultantu Prudentia izmanto skandālu kā labāko veidu, lai informētu valdību par valsts saistībām apmēram miljarda eiro vērtībā.
Tuvojas izpildes termiņš Latvijas nacionālās aviokompānijas airBaltic pasūtīto lidmašīnu pirkšanai, taču naudas pirkumam nav. Jau kopš 2011. gada naudu airBaltic vajadzībām meklējošā finanšu konsultāciju firma Prudentia pagājušajā nedēļā nāca klajā ar šķietami labu ziņu, ka 50 miljoni eiro esot atrasti, taču uzslavu vietā saņēma publisku brāzienu no satiksmes ministra Anrija Matīsa: «Prudentia runā valdības vārdā un būtībā ar šo gadījumu šantažē valdību. Nākamajā valdības sēdē rosināšu pārskatīt sadarbības mandātu, jo kopš 2011. gada, kopš sākta sadarbība, šāds gadījums vēl nebija bijis. Tiek apdraudēts lidmašīnu iegādes līgums, turklāt neviens iepriekš nav brīdinājis, ka valstij varētu nākties maksāt 80 miljonu eiro,» teica ministrs Latvijas TV. Vakar viņš apliecināja, ka jau šodienas valdības sēdē ierosinās Prudentia atstādināšanu no airBaltic darījumu kārtošanas.
Prudentia valdes priekšsēdētājs Kārlis Krastiņš noliedz, ka būtu publiski izpaudis vairāk, nekā jau sen apspriests gan airBaltic valdē un padomē, gan ar Satiksmes ministrijas darbiniekiem, bet viņi, K. Krastiņa vārdiem runājot, «neizprot situācijas nopietnību». Ticamāk gan būtu tieši otrādi – ka viņi izprata situācijas nopietnību un nevēlējās teikt acīs saviem priekšniekiem par valsts kā airBaltic īpašnieces atbildību attiecībā uz valsts uzņēmuma pasūtījumu ar nominālo vērtību ap miljardu eiro.
Lidmašīnu darījums atgādina par situāciju Rīgas pašvaldībā pēc pašvaldību deputātu pārvēlēšanas 2005. gadā. Toreiz aizejošā dome Gundara Bojāra vadībā atstāja mantojumā Aivara Aksenoka domei Dienvidu tilta projektu un dažus Daugavā jau iebetonētus tilta balstus par dažiem miljoniem latu. Bija jautājums, vai projektu neslēgt un naudu nenorakstīt. Rezultātā tomēr tika uzbūvēts tilts un pilsētai uzliktas saistības miljarda eiro apmērā.
Tagad valdībai jāizlemj, vai ieguldīt 80 miljonu eiro lidmašīnu pirkšanā, jo skaidrs, ka bez valsts līdzfinansējuma airBaltic nesavāks lidmašīnu pirkšanai nepieciešamo naudu ne kā ieguldījumus, ne kā aizdevumus. Laužot darījumu, valsts zaudēs lidmašīnu būvētājiem rokasnaudā izsniegtos miljonus eiro un pirkuma maksas atlaides par to, ka airBaltic apņēmās pirkt ne tikai daudzas, bet tirgū iepriekš nepalaistas lidmašīnas un būt pirmā aviokompānija, kas apgūst šo lidmašīnu ikdienas ekspluatācijas īpatnības.
Neuzbūvēto lidmašīnu pasūtīšana notika 2012. gadā un kopš tā laika ir ar vairākiem dokumentiem apstiprināta un precizēta. Nav nekādu pazīmju, ka airBaltic prezidents Martins Gauss būtu slēdzis līgumus patvaļīgi. Tādā gadījumā ar viņu būtu noticis tas pats, kas pirms gada notika ar cita Satiksmes ministrijas uzraudzīta uzņēmuma Pasažieru vilciens valdi, kas tika atbrīvota pēc nesankcionētas vilcienu iepirkuma izsludināšanas. M. Gauss ir pildījis Valda Dombrovska valdības uzdevumu piešķirt ticamību Latvijas veiksmes stāstam, ko nevarēja pārbaudīt, kamēr neesoša nauda tika solīta par neesošām lidmašīnām. Kanādas uzņēmums Bombardier sagādājis Latvijai kārtējās nepatikšanas, jo nu jau solītās lidmašīnas nāk gatavas.