Cietušais miljonārs Valentīns Kokalis un prokurori t. s. Lemberga prāvā atkal meklē iespējas, kā apturēt Ventspils mēra Aivara Lemberga advokāta Raimonda Krastiņa jautājumus.
Neatkarīgā jau rakstīja – R. Krastiņš tiesai ir atzinis, ka viņam sagatavoti nedaudz vairāk par 2000 pamatjautājumu, bet šis skaits var mainīties atkarībā no V. Kokaļa atbildēm. Līdz šim V. Kokalis liecinājis jau 16 dienas, bet R. Krastiņš uzdevis tikai aptuveni ceturto daļu no sagatavotajiem jautājumiem.
Jau ilgāku laiku gan prokurori, gan pratināmais V. Kokalis un viņa aizstāvis Andrejs Elksniņš tausta iespējas, kā likt šķēršļus R. Krastiņa detalizētajiem jautājumiem par Ventspils tranzītbiznesa attīstību deviņdesmitajos gados. Vakar V. Kokaļa aizstāvis tiesai iesniedza atkārtotu lūgumu iepazīties ar visiem krimināllietas materiāliem, kā arī lūgumu, kura būtība – noteikt, ka V. Kokalis vispirms pratināms tikai cietušā, bet pēc tam liecinieka statusā.
Nosakot šādu pratināšanas kārtību, tiktu būtiski ierobežots uzdodamo jautājumu loks, un R. Krastiņam šobrīd tiktu liegta iespēja uzdot jautājumus par tiem krimināllietas aspektiem, kuri nav tieši saistīti ar V. Kokali kā cietušo. Tas savukārt liegtu advokātam iespējas pārbaudīt daudzos krimināllietā esošos materiālus, kuriem ir vistiešākā saistība ar V. Kokali kā kādreizējo Ventspils naftas amatpersonu, un miljonāra saistību ar citām apsūdzības epizodēm.
Kā zināms, valsts apsūdzība pirmstiesas izmeklēšanā kategoriski atteicās izskaidrot nesaprotamo apsūdzību, bet tiesa paziņoja, ka tai nav tiesību uzlikt par pienākumu prokuroriem to darīt. Lai pārbaudītu prokuroru pierādījumus un saprastu apsūdzību, vienīgā iespēja ir skrupulozi izklaušināt gan cietušos, gan lieciniekus. Liedzot advokātam izvaicāt visus ar V. Kokali krimināllietā saistītos aspektus, tiktu liegtas arī tiesības uz taisnīgu tiesu un tiesības uz aizstāvību.
Kā vienu no argumentiem par labu tam, ka V. Kokalis jāpratina tikai epizodē par miljonāram nodarītajiem pāridarījumiem, prokurors Aivis Zalužinskis piesauca aritmētiku. Pēc prokurora prognozēm, krimināllietās izskatīšana varētu ievilkties gadu desmitiem, jo gandrīz gads jau ir pagājis kopš tā brīža, kad šo krimināllietu sāka skatīt tiesā, taču nav pabeigta pat viena cietušā pratināšana. A. Zalužinskis šausminājās, ka, pēc daudziem, daudziem gadiem šai krimināllietai nonākot Eiropas tiesā, tās izskatīšanas termiņi šķitīšot briesmīgi. Pēc viņa loģikas, tāpēc vien esot vērts ierobežot uzdodamo jautājumu loku.
Prokurors Juris Juriss pat pieļāva iespēju, ka būtu loģiski, ja tiktu noņemti no darbakārtības visi tie jautājumi, par kuriem šobrīd turpinās pirmstiesas izmeklēšana citā pret A. Lembergu vērstā krimināllietā.
A. Lembergs uzsvēra, ka acīmredzot kādam ļoti vajag šo krimināllietu iztiesāt maksimāli piecu gadu laikā, turklāt ar notiesājošu spriedumu. Viņš atgādināja, ka jebkādas runas par šīs krimināllietas iztiesāšanu saprātīgos termiņos zuda jau 1993. gadā, kad V. Kokalim bija jāziņo par šajā krimināllietā izskatāmo kukuļa izspiešanas faktu. A. Lembergs arī lakoniski skaidroja, ka jautājumu uzdošana veicina V. Kokaļa atmiņu, taču nelaime tāda, ka "šī ir safabricēta lieta – jo vairāk jautājumu, jo vairāk viņi tajos sapinas. Tas tādēļ, ka viņi [domāts – cietušie] melo, tāpēc viņiem jābēg no jautājumiem".
Tiesa lēmumu par V. Kokaļa iesniegtajiem lūgumiem solīja pasludināt nākamajā sēdē 1. februārī. Tiesa solīja arī uzklausīt viedokļus par citiem iesniegtajiem lūgumiem.