Šodien Eiropas Savienības (ES) ārkārtas vides ministru sanāksmē Briselē panākta vienošanās par ES nostāju, gatavojoties Klimata pārmaiņu konferencei, kas šā gada beigās notiks Parīzē, aģentūru LETA informēja Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas (VARAM) parlamentārais sekretārs Edgars Tavars.
Dalībvalstis Briselē atbalstīja nepieciešamība nodrošināt siltumnīcefekta gāzu (SEG) emisiju apjoma maksimuma sasniegšanu līdz 2020.gadam, vismaz 50% samazinājuma panākšanu līdz 2050.gadam un emisiju pietuvināšanu nulles līmenim līdz 2100.gadam. Sanāksmes laikā norisinājās arī diskusijas par jautājumiem saistībā ar finansējumu attīstības valstīm klimata pasākumu īstenošanai.
Tavars sanāksmē uzsvēris, ka jāņem vērā dažādu valstu iespējas, jo, piemēram, Latvijai ir ierobežotas iespējas piedalīties šādu pasākumu finansēšanā. "Finansējuma jautājums nedrīkst tikt izcelts pār citiem jaunā nolīguma elementiem. Finansējums ir instruments mērķa sasniegšanai, nevis mērķis pats par sevi," norādījis Latvijas pārstāvis.
Viņš akcentējis, ka Latvijas ieskatā klimata finansējuma jautājumi ir Ekonomikas un finanšu ministru padomes kompetencē. Diskusijas noslēgumā Luksemburgas prezidentūra atzina, ka patiešām par klimata finansējuma jautājumiem vēl nepieciešamas diskusijas.
Kā ziņots, Latvijas prezidentūras laikā ES Vides ministru padomē tika panākta vienošanās par ES ieguldījumu klimata pārmaiņu samazināšanā pēc 2020.gada. Tā paredz, ka līdz 2030.gadam ES savas emisijas samazinās par 40% salīdzinājumā ar 1990.gadu.
Sagaidāms, ka jaunais nolīgums, ko plānots apstiprināt Klimata pārmaiņu konferencē Parīzē, kas notiks no 30.novembra līdz 11.decembrim, kļūs par patlaban spēkā esošā Kioto protokola aizstājēju un nodrošinās klimata pārmaiņu ierobežošanu pēc 2020.gada.