Uzņēmēju organizācijas iestājas pret iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšanu, aģentūrai LETA pauda Finanšu ministrijā (FM).
Ar šādu viedokli FM nākusi klajā pēc Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) paziņojuma, ka gadījumā, ja FM nevēlēsies rīkoties un neņems vērā LTRK izstrādātās idejas nākamā gada budžeta kontekstā, biedrība aicinās rosināt finanšu ministra Jāņa Reira (V) demisiju.
FM norādīja, ka, strādājot pie 2016.gada valsts budžeta projekta sagatavošanas, tieši Reira vadībā pirmo reizi tikai izveidota Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Budžeta un finanšu apakšpadome. Vairākās apakšpadomes sēdēs kopā ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem tika apspriesti visi priekšlikumi, lai risinātu vienu no galvenajiem valdības uzdevumiem - iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšanu.
"Viens no būtiskākajiem iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības cēloņiem ir nodokļu regresivitāte. Visās attīstītajās Rietumu valstīs ir progresīvas nodokļu sistēmas, respektīvi, tie, kas pelna vairāk, maksā lielākus nodokļus, bet mazo algu saņēmējiem nodokļu slogs ir mazāks. Eiropas Savienībā ir tikai atsevišķas valstis, kurās joprojām vērojama nodokļu regresivitāte, un pārsvarā tās ir Austrumeiropas valstis," informē ministrijā.
Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācija savā 2015.gadā publicētajā pārskatā ziņo, ka Latvijas nodokļu sistēma ir ar noslieci uz darbaspēka nodokļiem un salīdzinoši regresīva. Jo īpaši tai ir raksturīgs salīdzinoši augsts nodokļu slogs strādājošajiem ar zemiem ienākumiem, kas rada nelabvēlīgus apstākļus viņu nodarbināšanai oficiālās darba vietās. Turklāt sociālās apdrošināšanas maksimālo iemaksas griestu atjaunošana 2014.gadā palielināja regresivitāti nodokļu sistēmā.
Arī Eiropas Komisija Latvijai vairākkārt rekomendējusi vēl vairāk samazināt darbaspēka nodokļu slogu zemu atalgotajiem darba ņēmējiem. Tāpēc, strādājot pie nākamā gada valsts budžeta projekta, vairākkārt apspriežoties ar valdības sociālajiem un sadarbības partneriem, Ministru kabinets atbalstīja solidaritātes nodokļa ieviešanu, lai daļēji izlīdzinātu nodokļu slogu.
FM atgādināja, ka tā mērķis ir virzīties uz nepieciešamo nodokļu progresivitāti un solidāru ienākumu nevienlīdzības mazināšanu sabiedrībā. Tas novērstu tādu nevienlīdzību un absurdo situāciju, ka minimālās algas saņēmējam procentuāli ir teju tāds pats nodokļu slogs kā personai, kuras ienākumi no darba algas ir, piemēram, vairāk nekā 120 000 eiro gadā. Kopējā darba algas ienākumu summa lielo algu saņēmējiem - tādi valstī ir vien 4700 cilvēki - šobrīd ir vairāk nekā 362 miljoni eiro jeb vidēji 75 300 eiro gadā uz vienu personu.
"Nav izprotama uzņēmēju organizāciju kategoriskā nostāja pret to, lai kopīgiem spēkiem labotu sistēmā esošās kļūdas un daļēji izlīdzinātu nodokļu slogu, mazinot iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību sabiedrībā. Atsevišķas uzņēmēju organizācijas izteikti šauri lūkojas uz savu biedru biznesa interesēm, aiz peļņas rādītājiem ignorējot darbiniekus, kas pelnījuši saņemt pienācīgu atalgojumu un sociālās garantijas," secina FM.
Ministrija norādīja, ka līdz šim uzņēmēji aizvien uzstāj uz iedzīvotāju ienākumu nodokļa (IIN) likmes samazināšanu līdz 22%, bet tā vietā piedāvā palielināt pievienotās vērtības nodokli līdz 22%. Šāds priekšlikums, protams, būtu labvēlīgāks iedzīvotājiem ar lielākiem ienākumiem. Tas nozīmē, ka iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem vissmagāk izjustu šādas izmaiņas un tiktu palielināts strādājošo Džini koeficients no 38,76% līdz 38,85%.
Valdība ir pieņēmusi lēmumu kompensēt IIN likmes nesamazināšanu ar neapliekamā minimuma paaugstināšanu no 75 eiro līdz 85 eiro. Panākta vienošanās nākamajā gadā palielināt arī minimālo algu no 360 eiro uz 370 eiro. Tāpat ar nākamā gada 1.janvāri tiks ieviests diferencētais neapliekamais minimums. "Šie priekšlikumi ir risinājums iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzības mazināšanai un nodokļu progresivitātei. Iesniegtais piedāvājums mazinās slogu mazo algu saņēmējiem. Tāpat būtisks pagrieziena punkts būs papildu motivācija iedzīvotājiem deklarēt savus ienākumus un iesaistīties darba tirgū," uzsvēra ministrijā.
Tāpat ir FM norāda, ka par vairākiem priekšlikumiem, kas tika iestrādāti nākamā gada budžeta projektā, valdības sociālie un sadarbības partneri tika informēti jau no šā gada pavasara, regulāri rakstiski saņemot korespondenci no FM
"Katru gadu uzņēmēju organizācijas iestājas pret atsevišķiem priekšlikumiem, kas tiek ierosināti, veidojot valsts budžeta projektu. Tā, piemēram, pagājušajā gadā tika pausta neapmierinātība ar vairākiem priekšlikumiem, kas bija vērsti uz ēnu ekonomikas mazināšanu - valdes locekļu atbildību par nodokļu parādiem un kases aparātu stingrāku regulējumu. Savukārt Valsts ieņēmumu dienesta pārbaužu gaitā ir konstatēti kliedzoši pārkāpumi kases aparātu ekspluatācijā, apzināti kropļojot godīgo konkurenci uzņēmējdarbībā. Tāpēc valdība pieņēma lēmumu par kases aparātu, kases sistēmu un iekārtu tehnisko prasību pilnveidošanu, novēršot to izmantošanas pārkāpumus," norādīja FM.
Šonedēļ vēlreiz esot noritējusi tikšanās ar uzņēmēju organizāciju pārstāvjiem, kurā tika panākta vienošanās, ka, gatavojot jaunās nodokļu pamatnostādnes, notiks cieša sadarbība starp FM speciālistiem un Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes Budžeta un finanšu apakšpadomi. Izstrādājot nodokļu pamatnostādnes, FM plāno pārskatīt arī esošo regulējumu attiecībā uz kapitāla un patēriņam nodokļiem.
Jau ziņots, ka gan uzņēmēju organizācijas, gan darba ņēmēji pauduši neapmierinātību ar nākamā gada budžetu.
Valsts prezidents Raimonds Vējonis šodien tikšanās laikā ar Latvijas Darba devēju konfederācijas un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības pārstāvjiem izteicis atbalstu progresivitātei nodokļos, par ko būtu jāturpina diskusijas gan parlamentā, gan valdībā, gan ar sociālajiem partneriem.
Savukārt LTRK aģentūrai LETA atzina, ka, ja netiks veiktas izmaiņas 2016.gada budžeta projektā, LTRK pieprasīs finanšu ministra Jāņa Reira (V) demisiju.
Kā ziņots, 31.augustā ārkārtas valdības sēdē ministri panāca galīgo vienošanos par būtiskākajiem nākamā gada budžetā atbalstāmajiem jautājumiem - nolemts, ka minimālā alga tiks palielināta līdz 370 eiro, kā arī tiks ieviests diferencētais neapliekamais minimums, vienlaikus par desmit eiro tiks palielināts arī vispārējais neapliekamais minimums.
Saeima par nākamā gada valsts budžetu galīgajā lasījumā varētu lemt 5.novembrī, noskaidroja aģentūra LETA.
Savukārt pirmajā lasījumā par budžetu varētu lemt 20.oktobrī, bet likumprojektu nodošana komisijām varētu notikt 8.oktobrī. Tas ir provizoriskais valsts budžeta pieņemšanas grafiks, tāpēc tajā iespējamas izmaiņas.