Iepirkumu uzraudzības birojs ir noraidījis Nīderlandes kompānijas Witteveen+Bos Latvia sūdzību par gudrona dīķu pētīšanas tiesību piešķiršanu austriešiem no personu apvienības Intergeo. Tas nozīmē, ka bezgalīgajā naudas šķērdēšanas projektā tiks iegrūsta jauna porcija – šoreiz nepilni 800 tūkstoši eiro (bez PVN), kas projekta kopējās izmaksas sadārdzina jau virs 46 miljoniem, un tas, neskaitot iepriekšējos gadu desmitos gudrona smelšanā un pētniecībā ieguldīto naudu.
Valsts vides dienesta vadība šonedēļ par progresu projektā atskaitījās Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē un vienojās, ka pēc divām nedēļām deputātiem uz galda jābūt pilnai atskaitei par visām izdevumu pozīcijām, tostarp arī svaigāko piešķīrumu. «Mums līdz galam nav skaidrs, par ko tā nauda tiks tērēta,» atzīst komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš.
Kā liecina informācija IUB mājaslapā, jaunākā iepirkuma priekšmets gudrona sāgā ir šāds: «Vēsturiski piesārņotās vietas «Inčukalna sērskābā gudrona dīķi» sērskābā gudrona/grunts maisījuma sanācijas darbu pētniecisko darbu veikšana un priekšlikumu izstrāde tehniski metodiskajiem risinājumiem.» Nosaukums vedina domāt, ka runa ir par aizbērto ziemeļu dīķi, kur gudrons nav sastopams šķidrā veidā, bet gan sajaukts ar grunti. Tur, jāatgādina, darbi vispār nav sākti. Taču, kā liecina Neatkarīgajai pieejamais konkursa nolikums, runa joprojām ir par dienvidu dīķi. Neraugoties uz grandiozajām izmaksām, projekts nooptimizēts tiktāl, ka saindēto grunti, kas atrodas zem šķidrā gudrona, turpat arī nolemts iekapsulēt. Bet vispirms nolemts izpētīt, kur īsti atrodas šķidrā un cietā slāņa robežšķirtne, un jau kārtējo reizi veikt Inčukalna gudrona fizikāli ķīmiskās analīzes. Valsts vides dienesta preses pārstāve Jūlija Ņikitina gan skaidro, ka iepirkums attiecas uz abiem dīķiem, taču vismaz darba uzdevuma aprakstā ziemeļu dīķis nav pieminēts. Atliek tikai cerēt, ka dienesta juristi zina, ko dara, un 57 lappuses garais konkursa nolikums, pēc kura rakstīts slēdzamais līgums, beigās neizrādīsies par pamatu jaunam konfliktam ar jaunu dalībnieku.
Šoreiz naudas saņēmējs nebūs Skonto būve, ar kuru līgums jau lauzts, vai tās apakšnieku vācu MUEG. Par 795 824,20 eiro (bez PVN) gudrona pētīšanu un apsvēršanu veiks personu apvienība Intergeo. Tas ir identiska nosaukuma austriešu kompānijas atvasinājums Latvijā. Šī kompānija sadarbībā ar vietējo uzņēmumu Riga Rent jau strādā Sarkandaugavas vēsturiski piesārņoto vietu attīrīšanas projektā, kur sekmes ir labākas.
Zīmīgi, ka Intergeo nebūt nav vienīgie gudrona pētītāji, jo visa projekta īstenošanas laikā darbu inženiertehnisko uzraudzību un darbu apjoma novērtēšanu veic SIA Geo Consultants jeb tā dēvētais Inženieris. Nav skaidrs, kādēļ šim pētniekam jāpiesaista kaut kādi papildspēki, turklāt par tik lielu naudu.
Uz šiem un citiem faktiem uzmanību vērsis arī uzņēmuma Skonto būve valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis ar attiecīgu ziņojumu Valsts kontrolei un lūgumu veikt revīziju par Valsts vides dienesta rīcības likumību un lietderību: «Konkurss pēc būtības ir par to pašu priekšmetu – gudrona apjoma un darāmo darbu apjoma noteikšana.» Līdz šim Skonto būve visus darbus saskaņojusi ar Inženieri.
Protams, Guntis Rāvis cīnās nevis par nodokļu maksātājiem, bet savām interesēm, jo konflikta dēļ nav joprojām saņēmis visu cerēto naudu par līdz galam nepadarīto darbu, traktējot, ka darbs ir padarīts salīgtajā apjomā. Vēstulē Valsts kontrolei viņš biedē ar 0,1% par katru kavējuma dienu un 15% maksimālo līgumsodu, kas nodarīs zaudējumus Latvijas valsts budžetam gandrīz viena miljona eiro apmērā papildus tiem 1,8 miljoniem, kas jāmaksā par darbu. Gudrona projektā mētāšanās ar sešu un vairāk ciparu skaitļiem ir ikdiena.
Neatkarīgā, protams, pavaicāja Valsts vides dienestam, kam un kāds no tā visa būs labums, un saņēma šādu skaidrojumu: «Ņemot vērā līguma pārtraukšanu ar Skonto būvi, šāda pētniecisko darbu veikšana joprojām ir nepieciešama, arī Eiropas Komisija norāda uz papildu pētījumu nepieciešamību, lai veiksmīgi un laikā pabeigtu sanācijas darbus.»
Laikā – nozīmē kārtējo pārcelto termiņu – pašlaik 2019. gada martu, bet veiksmīgi – ja Eiropas Komisija gudrona likvidācijā ieguldīto naudu kaut daļēji atmaksās.