Latviete bēgļus pielīdzina "maskačkas" iemītniekiem

© scanpix

Savu stāstu dāma iesāk ar to, ka apzinās – viņas viedoklis var netikt labi uzņemts, tomēr viņa vēlas to paust.

„Atzīšos, kas mani pēdējās nedēļās ļoti uzjautrina tajā pašā nelaimīgo bēgļu jautājumā. Nē, nu, uzjautrināties tur it kā nebūtu par ko. Cilvēkiem sāpe. Nākotne rādās drūmās krāsās. Es visu saprotu. Bez ironijas. Saprotu un kaut kur šīs bažas arī piemeklē mani. BET, cilvēki mīļie, par ko jūs lielākajā daļā tajos video TĀ šausmināties? Jums tiešām tā paveicies, ka dzīvojat un strādājat sterilā, laipnā un smaidīgā vidē un pat, kad jāveic kāds pārbrauciens, iekāpjat savā milzīgajā džipā un aizjoņojat un nākamo zemes pleķīti pie piena upēm un ķīseļa krastiem? Milzīgajā, jo ar parastu auto braucot pamanītu, ka šosejas malas ir visnotaļ piemēslotas. Visos virzienos uz Rīgu, no Rīgas. Tajos bēgļu netīrības šausmu skatos nav nekā jauna. Parasta guļam rajonu un šosejas malu ikdiena. Tikai koncentrētākā veidā. Peldvietas ir piegānītas. Meži piecūkoti. Jā, protams, no tāda viedokļa svešas cūkas mums arī ne vajag - ar savām pietiek,” domīgi piezīmē autore, tomēr norāda, ka tas nudien nav arguments, lai šausminātos par bēgļu saceltajām nekārtībām.

„Vai esat bijuši tur, kur dzīvo zemākā ranga romu tautības cilvēki, piemēram? Ugunskurs istabas vidū? Phe... 10 cilvēki uz kvadrātmetru un vēl tēvocis Vaņa ar savu kazu Aņu...šašlikus cep. Nestāstīs no kā. Bet baloži tur nelido. Es, protams, pārspīlēju. Mazliet. Kas tur vēl bija... Aplaupīti furgoni, iespējams zagti telefoni... Jūs Centrāltirgū nekad, nekad neesat bijuši? Un ja esat, pārvietojaties bravurīgi svaidot savas somiņas pa gaisu, vai tomēr turat tās cieši piespiestas pie sirds? Asinis, grautiņi, kautiņi? Esiet sveicināti Maskačkā, tirgū, sociālajās mājās, kaimiņu mājā galu galā - tur regulāri jautras dzīves tīkotāji izklaidējas. Ieroči? Jūs droši zināt, ko savā dzīvojamā platībā glabā jūsu no skata solīdais kaimiņš, un, kur viņš to dabūjis? Viltotas pases? Nu, stāsta, ka arī ar to mums neesot problēmas,” piebilst sieviete, kura arī ironizē – ja nu gadījumā kādam ar šo visu nekad nav nācies saskarties, tad tas var arī nesatraukties, jo diezin vai kāds būs spējīgs iztraucēt viņa „ziepju burbuļa mieru”.


”Lai neaizvainotu nevienu, bet tomēr zemākās kastas bēgļu saime nekur tālāk arī netiks. Šeit es pieminēšu, ka zemākā kasta nebūt šajā gadījumā nenozīmē grūtdieņus un nabadzīgos - tas nozīmē reāli netīrīgus, rupjus un agresīvus ļautiņus. Tu vari būt bēglis un nabags, bet tas nenozīmē, ka nevari aiz sevis savākt un uzvesties svešā valstī ar cieņu pret to.  Jā, un vēl - neviens no šiem bēgļu radīto šausmu video nepārspēj kādu citu, kas mani reāli nošausmināja līdz tam, ka murgi naktī rādījās. Un tas bija uzņemts nekur citur, kā kārtīgajā un godīgajā Lielbritānijā. Es tagad uz sitienu neatcerēšos, bet ir viņiem tur kaut kādi vājprātīgi "svētki", kur lēdijas piedzeras līdz nemaņai un atstāj aiz sevis tādu cūku kūti, ka viss mans guļam rajons uz tā fona izskatās kā Ermitāža,” nobeigumā piezīmē dāma.

Latvijā

Par skandālu saistībā ar Valsts kontroles atzinumu; vai un kādēļ valsts iestādes izvēlas ar darbiniekiem tiesāties līdz galam, nevis slēgt mierizlīgumu; kādēļ Raivis Kronbergs piekrita kļūt par Valsts kancelejas direktoru; vai viņš cer nenonākt premjera vai viņa biroja nežēlastībā; ko tauta gaida no valsts pārvaldes un Valsts kancelejas direktora – “Neatkarīgās” intervija ar Valsts kancelejas direktoru Raivi Kronbergu.

Svarīgākais