Latvijā šobrīd tieša militāra iebrukuma iespējamība ir zema, taču, ņemot vērā ģeopolitiskās situācijas izmaiņas, var novērot vairākus nemilitārus hibrīdkara elementus, kas vērsti pret Latviju, aģentūrai LETA pastāstīja Aizsardzības ministrijas (AM) preses pārstāve Dace Kundrāte.
Valdība vakar aiz slēgtām durvīm skatīja militāro draudu analīzi, kas ir pret Latviju vērsta militāra iebrukuma iespējamības izvērtējums. Aizsardzības ministrs Raimonds Bergmanis (ZZS) pēc valdības sēdes atturējās no komentāriem par analīzes saturu.
Šodien AM aģentūrai LETA pastāstīja, ka militāro draudu analīze ir slepens dokuments, tāpēc plašākai sabiedrībai tā saturs nav izpaužams, tomēr pašreiz Latvijai tieša militāra iebrukuma iespējamība ir zema. Tajā pašā laikā, ņemot vērā ģeopolitiskās situācijas izmaiņas, pasaulē ir pieaugusi neprognozējamība un līdz ar to arī apdraudējuma līmenis, un jau šobrīd var novērot vairākus nemilitārus hibrīdkara elementus, kas tiek vērsti pret Latviju.
Starptautisko normu pārkāpšana un militāra spēka izmantošana politiskiem mērķiem, ko Krievija ir īstenojusi un īsteno Ukrainā, rada nedrošību un neprognozējamību visiem Krievijas kaimiņiem un drošībai Eiropā kopumā, norādīja ministrijā.
Militāro draudu analīze visaptveroši raugās uz aktuālajām ģeopolitikas aktualitātēm un izaicinājumiem, arī uz notikumiem Ukrainā. Latvijas atbildīgās institūcijas pastāvīgi seko līdzi notikumiem Ukrainā un analizē šī konflikta cēloņus un sekas.
Lūgta skaidrot, vai ar patvēruma meklētājiem Latvijā varētu ienākt arī ar teroristiem saistītas personas, ministrijas pārstāve norādīja, ka Latvijā darbojas drošības iestādes, kuru kompetencē ir sekot līdzi terorisma draudiem un riskiem, ko tie varētu radīt. Līdz ar to, ja šādi riski pastāvēs no bēgļiem, atbildīgajām institūcijām būtu atbilstoši jārīkojas.
Militāro draudu analīzi katru gadu sagatavo Aizsardzības ministrija, izskata Nacionālās drošības padome, bet apstiprina Ministru kabinets.