Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvniekiem par būvdarbu izmaksu indeksāciju ir jātiesājas, bet par ieturētās naudas izmaksu vēl notiks diskusijas, šodien pēc LNB uzraudzības padomes sēdes aģentūrai LETA atzina finanšu ministrs Jānis Reirs (V).
LNB uzraudzības padome šodien sprieda par LNB būvnieku un Kultūras ministrijas (KM) strīdu par bibliotēkas būvdarbu apmaksas aprēķinu. Reirs pēc sēdes atzina, ka padome šodien lēmumu nav pieņēmusi, taču desmit dienu laikā tiks precizēti būvdarbu līguma nosacījumi.
LNB uzraudzības padome runāja tikai par ieturējuma naudu, jo komisijas viedoklis par būvdarbu izmaksu indeksāciju ir, ka šis jautājums risināms tiesas ceļā, teica ministrs.
Vaicāts, vai pēc sēdes viņš ir radis atbildi uz jautājumu, kurā pusē - KM vai būvnieku - varētu būt taisnība, Reirs uzsvēra, ka nezina, bet piebilda, ka šajā strīdā ir sajauktas divas lietas - ieturējuma nauda par būvdarbu kvalitāti un indeksācija.
"Tās ir divas dažādas lietas. Bet strīds vienā pusē nevar ietekmēt strīdu vai saistību izpildi kādā citā lietā. Tāpēc arī LNB uzraudzības padome palūdza papildu juridisko ekspertīzi par nosacījumiem, uz kādiem ieturējuma nauda tiek ieturēta un kādiem nosacījumiem jābūt, lai iestātos šis maksājums," sacīja finanšu ministrs..
Kā ziņots, vairāki desmiti LNB būvniecībā iesaistīto uzņēmēju pauduši sašutumu par valsts institūciju un amatpersonu bezatbildīgo rīcību, nepildot saistības par LNB projekta īstenošanas pabeigšanu. Pusotru gadu pēc darbu pabeigšanas un apstiprinājuma par to pieņemšanu valsts "Nacionālajai būvkompāniju apvienībai" arvien nav samaksājusi 4,8 miljonus eiro, kas ir pirmā daļa no būvdarbu laikā atbilstoši līgumam ieturētās naudas.
Savukārt Kultūras ministrija apgalvo, ka, mainot LNB būvniecības līguma nosacījumus, "Nacionālā būvkompāniju apvienība" cer no valsts iegūt papildus vairāk nekā deviņus miljonus eiro. Ministrijas pārstāvji norādījuši, ka maksājumi un aprēķini "Nacionālajai būvkompāniju apvienībai" par LNB būvniecības darbiem tiek veikti atbilstoši 2008.gadā noslēgtajam līgumam. Krīzes laikā deflācijas rezultātā samazinājās summa, kura valstij jāmaksā būvniekiem par LNB būvniecību, un kopš 2011.gada būvnieki esot mainījuši viedokli par darbu gala aprēķinu.
KM norādījusi, ka savā publiskajā paziņojumā "Nacionālā būvkompāniju apvienība" noklusē, ka saskaņā ar 2015.gada sākumā "Hill International" aprēķināto izmaksu korekciju, kas radusies deflācijas rezultātā, būvnieki valstij ir parādā 5,3 miljonus eiro. Būvnieki šos aprēķinus neesot ne apstiprinājuši, ne nolieguši.
"Nacionālā būvkompāniju apvienība" par vēršanos tiesā lems pēc LNB Uzraudzības padomes lēmuma pieņemšanas.