Latvija jau līdz šim uzņem bēgļus ārpus kvotām
Latvija vienmēr ir pildījusi un joprojām pilda savas starptautiskās saistības attiecībā uz bēgļiem, bet papildu uzņemšana vairāk saistīta ar labākas dzīves meklētājiem, kas Latvijā nevēlētos palikt un neintegrētos, savu noraidošo attieksmi aģentūrai LETA pauda Bauskas novada domes priekšsēdētājs Raitis Ābelnieks (NA).
Viņš skaidroja, ka jau līdz šim visi patvēruma meklētāji, kuri ierodas Latvijas teritorijā un lūdz piešķirt bēgļa statusu, tiek izvērtēti un izvērtēšanas laikā tiek uzturēti un aprūpēti par valsts līdzekļiem. Patvēruma meklētāju skaitam ir tendence pieaugt, lai gan tikai neliela daļa no tiem atbilst bēgļa statusam.
"Gan Latvijā, gan Dienvideiropā nelegālo ieceļotāju starpā bēgļi ir krietnā mazākumā, lielākā daļa ir labākas dzīves meklētāji, kuri ar cilvēku kontrabandistu palīdzību par lielām naudas summām meklē ceļu uz pārtikušām valstīm," pauda Ābelnieks.
"Bēgļi, kas karā pazaudējuši visu, nemaz nespēj samaksāt prasīto summu un nokļūt līdz Eiropai, šeit vairākumā atbrauc tādi, kam šāds statuss nemaz nepienāktos. To, ka Sīrijā norit karadarbība, izmanto viltotu pasu izgatavotāji Turcijā un citviet, rezultātā Sīrijas bēgļu statusu cenšas iegūt dažādas personas, ieskaitot tādas, kas nes sev līdzi terorisma draudus," uzskata Bauskas mērs.
Viņaprāt, tagad svarīgākais būtu nostiprināt Eiropas Savienības (ES) ārējo robežu un parūpēties, lai Eiropā nonāk tikai patiesi bēgļi.
"Kas notiks, ja uz Latviju atsūtīs tādus patvēruma meklētājus, kuru galamērķis ir kāda cita ES valsts, nevis Latvija, vai tad mums nāksies viņus nepārtraukti apsargāt, lai nebēg prom uz citu valsti? Kāda gan te var būt integrācija, ja viņi šeit netaisās palikt un apgūt latviešu valodu? Bēgļu izmitināšanas centra "Mucenieki" pieredze rāda, ka patvēruma meklētāji necenšas izmantot iespēju apgūt valsts valodu, uzskatot, ka pietiek ar krievu vai angļu valodas zināšanām," pauda Ābelnieks.
Viņš uzskata, ka dažas valsts amatpersonas tagad nevajadzīgi uzkurinot emocijas, apzināti "sabiezinot krāsas" par Latvijas it kā nonākšanu starptautiskā izolācijā, lai gan noraidoša attieksme pret papildu bēgļu uzņemšanas kvotām ir vairākām ES valstīm.
"Arī valdības krišana, manuprāt, šī jautājuma dēļ nedraud. Katram koalīcijas partnerim ir tiesības paust savu viedokli, bet Latvijas kopīgo nostāju vajadzētu paust Saeimai, balstoties uz vairākuma atbalstu," pauda Ābelnieks.
Pašvaldības vadītājs skaidroja, ka Bauskas novadā nekāda sabiedriskā aptauja par attieksmi pret papildu bēgļu uzņemšanu nav veikta, bet sarunās ar iedzīvotājiem kopumā jūtama noraidoša attieksme.
"Ja pašvaldībai būtu jāuzņem bēgļi ar citu reliģiju un mentalitāti, tad rastos krietna virkne problēmu un neērtību. Piemēram, mūsu izglītības iestādēs musulmaņu bēgļu dēļ nāktos mainīt ēdienkartes, izņemt no tām cūkgaļas produktus un tamlīdzīgi," prognozēja Ābelnieks.