Kozlovskis: Nepatika bēgļu jautājumā no komentāriem var pāraugt fiziskās darbībās

© F64

Bēgļu jautājumā sabiedrības nepatika no interneta komentāru līmeņa var pāraugt fiziskās darbībās, bažās iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (V).

Saeimas Nacionālās drošības komisija (NDK) pagājušajā nedēļā uzklausīja Drošības policijas (DP) priekšnieku Normundu Mežvietu par to, kādus riskus viņa vadītā iestāde saskata saistībā ar gaidāmo bēgļu uzņemšanu. Ne parlamenta deputāti, ne DP aģentūrai LETA riskus nekomentēja, jo tā ir klasificēta informācija.

Kozlovskis, lūgts komentēt DP ziņojumu, aģentūrai LETA teica, ka Latvijas iestādes nestrādā "atrauti no kolēģiem Eiropas Savienībā (ES)", taču Latvijai nav risku, salīdzinot ar to bēgļu apjomu, kas jāuzņem citām ES valstīm.

"Šajā ziņā Latvijai, es uzskatu, kapacitāte ir pietiekama, tomēr, kultivējot nostāju pret šo jautājumu kā tādu, mani māc bažas, ka mums tāds ekstrēmisms, radikālisms un nepatika varētu pāraugt no komentāru līmeņa uz ekskalāciju ar fiziskām darbībām. Tāpēc svarīgi ir komunicēt piesardzīgi un uzmanīgi, jo izskanēja jau versija par to, vai nevajadzētu ierobežot komentārus, kas robežojas ar naida runu," norādīja ministrs.

Kozlovskis atgādināja jau iepriekš pausto, ka galvenais kritērijs bēgļa uzņemšanai nebūs reliģiskā pārliecība, bet tas, vai viņš atbilst patvēruma meklētāja statusam. Tāpat bēgļi netiks dalīti pēc valstiskās piederības vai ādas krāsas.

"Ja cilvēks ir bēglis, tad mēs nevaram viņu šķirot pēc reliģiskās, etniskās vai rasu izcelsmes. Viņš ir cilvēks, kurš bēg no vajāšanas," uzsvēra ministrs.

Kā ziņots, arī pēc diskusijām ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni Saeimā pārstāvētie politiskie spēki būtiski savu nostāju bēgļu jautājumā nav mainījuši, un vienošanās par iespējamo kompromisu vēl nav panākta.

Prezidents savu viedokli pēc sarunām ar partijām vēl nav paudis, un viņš to plānojot darīt šodien pēc tikšanās ar Ministru prezidenti.

Šodien par bēgļu uzņemšanu plānots spriest arī Nacionālās drošības padomes sēdē.

Ministru prezidente trešdien intervijā Latvijas Radio atklāja, ka Latvijas pozīcijai bēgļu jautājumā jābūt pieņemtai ātrāk, nekā plānots - līdz 22.septembrim, nevis 8.oktobrim. Otrdien vēlu vakarā Straujuma saņēmusi ziņu no Briseles, ka 8.oktobrī paredzētā ES iekšlietu ministru sanāksme pārcelta uz 22.septembri. Līdz ar to līdz šim brīdim ir jābūt pieņemtai Latvijas pozīcijai bēgļu jautājumā.

Latvijas valdība iepriekš vienojās, ka valsts divu gadu laikā varētu uzņemt 250 patvēruma meklētājus, tomēr saskaņā ar Eiropas Komisijas priekšlikumu papildus Latvijai būtu jāuzņem vēl 526 bēgļi, līdz ar to kopumā - 776 bēgļi. Par papildu bēgļu uzņemšanu koalīcija pagaidām nav vienojusies.

Latvijā

Valsts amatpersonu deklarācijas vēsta, ka Latvijas Bankas prezidenta amata kandidātam 2022. un 2023. gadā pamatdarbs bijis nevis "Altum" valdes priekšsēdētāja amats, bet gan valdes priekšsēdētāja amats Rīgas Stradiņa universitātē. Lai gan lielākos ienākumus (algu) šajā periodā R. Bērziņš guvis tieši "Altum" valdes priekšsēdētāja amatā, deklarācija no "Altum" kā pamatdarba pēdējo reizi iesniegta VID tālajā 2021.gadā.

Svarīgākais