Ar likumu noteiks "Latvijas Gāzei" pienākumu izveidot divus juridiski neatkarīgus uzņēmumus

Līdz 2017.gada 3.aprīlim vertikāli integrētajam uzņēmumam AS "Latvijas Gāze" ir pienākums izveidot divus juridiski neatkarīgus uzņēmumus - viens pildīs pārvades sistēmas operatora un uzglabāšanas sistēmas operatora pienākumus, otrs īstenos dabasgāzes sadales sistēmas operatora un tirgotāja funkcijas.

Šodien valdībā atbalstītajos grozījumos Enerģētikas likumā paredzēti divi galvenie termiņi pilnai pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšanai.

Pirmais termiņš ir 2017.gada 3.aprīlis, kad jāizveido juridiski neatkarīga sabiedrība, kas nodrošina dabasgāzes pārvades sistēmas operatora un uzglabāšanas sistēmas operatora pakalpojumus un kuras īpašumā ir pārvades sistēmas aktīvi un kuras rīcībā ir Inčukalna pazemes gāzes krātuve (PGK).

Otrs termiņš ir 2017.gada 31.decembris, kad ir pilnībā jāpabeidz dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšana, tas ir, jāpanāk situācija, kad pārvades un uzglabāšanas sistēmas operators ir no "Latvijas Gāzes" neatkarīga kapitālsabiedrība, kuras īpašnieki ne tieši, ne netieši nav saistīti ar "Latvijas Gāzi" vai tās akcionāriem. Šāda prasība neattiecas uz finanšu institūcijām, kurām pieder akcijas vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatorā, kā arī energoapgādes komersantā, kurš nodarbojas ar dabasgāzes ražošanu vai tirdzniecību.

"Latvijas Gāzes" pārstāvji atzīst, ka dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšana ir laikietilpīgs process, tāpēc gāzes koncerns aicināja likumprojektā minēto termiņu 2017.gada 31.decembris aizstāt ar 2019.gada 31.decembri.

Šī likumprojekta mērķis, īstenojot dabasgāzes tirgus reformas otro jeb noslēdzošo posmu, ir nodrošināt dabasgāzes pārvades sistēmas operatora un uzglabāšanas sistēmas operatora nodalīšanu no darbībām, kas saistītas ar dabasgāzes sadali vai tirdzniecību, kā arī noteikt prasības un pienākumus tirgus dalībniekiem, darbojoties atvērtā dabasgāzes tirgū, kad lietotājiem pastāv iespēja brīvi izvēlēties dabasgāzes tirgotāju un iegādāties dabasgāzi par cenu, kas noteikta, tirgus dalībniekiem savstarpēji vienojoties. Tādējādi tiks attīstīta konkurence dabasgāzes iekšējā tirgū.

Likumprojektā ir noteiktas vairākas galvenās normas - dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora nodalīšana no sadales un tirdzniecības darbībām; dabasgāzes sadales sistēmas operatora juridiskā, funkcionālā un darbības nodalīšana no tirdzniecības darbībām; dabasgāzes pārvades sistēmas un uzglabāšanas sistēmas operatoru, tostarp vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēma operatora pienākumi.

Tāpat likumprojektā noteikti Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas pienākumi un tiesības, īstenojot dabasgāzes pārvades sistēmas operatoru un uzglabāšanas sistēmas operatoru uzraudzību; obligātās prasības un kritēriji dabasgāzes pārvades sistēmas operatora un uzglabāšanas sistēmas operatora neatkarības nodrošināšanai; soda naudas piemērošana dabasgāzes pārvades sistēmas operatoram likumā noteikto pienākumu nepildīšanas gadījumos; dabasgāzes sistēmas pieejas un lietošanas nosacījumi; dabasgāzes tirdzniecības pamatprincipi.

Līdz ar to likumprojektā noteikts, ka vienotajam dabasgāzes pārvades un uzglabāšana sistēmas operatoram pieder dabasgāzes pārvades sistēmas un tam pieder vai attiecīgās licences termiņā nodota lietošanā Inčukalna PGK vai tās daļa. Inčukalna PGK piederēs vienotajam dabasgāzes pārvades uzglabāšana sistēmas operatoram gadījumā, ja tas būs valsts.

Saistībā ar "Latvijas Gāzes" īpašumtiesību maiņu likumprojektā ir paredzētas valsts pirmpirkuma tiesības gadījumā, ja persona, kurai pieder daļas vai akcijas komersantā, kas ir vienotās dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas īpašnieks vai šādas sistēmas operators, atsavina vairāk nekā 1% vienotā dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas sistēmas īpašnieka vai šādas sistēmas operatora daļu vai akciju. Vai arī komersants, kam pieder dabasgāzes pārvades sistēma vai jebkāda tās daļa, vai Inčukalna PGK daļa, atsavina dabasgāzes pārvades sistēmu vai jebkādu tās daļu, vai zemesgabalus, uz kuriem atrodas Inčukalna PGK darbības nodrošināšanai nepieciešamās ēkas, būves un tehnoloģiskās iekārtas, kā arī tehnoloģiskās iekārtas, kuras nodrošina Inčukalna pazemes gāzes krātuves darbību vai bufergāzi.

Savukārt "Latvijas Gāzes" pārstāvji norādīja, ka no Inčukalna PGK pazemes daļa neatrodas valsts īpašumā un valdībai nav tiesību lemt par sveša īpašuma nodošanu lietošanā. Gāzes koncerns arī uzsver, ka bufergāze atrodas zemes dzīlēs un pieder "Latvijas Gāzei".

Kā ziņots, Latvijai kā Eiropas Savienības (ES) dalībvalstij ir saistošas ES normatīvo aktu prasības, kas paredz pilnīgi efektīvu energoapgādes tīkla darbības nodalīšanu no tirdzniecības un ražošanas darbībām, enerģijas pārrobežu tirdzniecības veicināšanu, pārrobežu sadarbības un investīciju piesaistes sekmēšanu, lielāku tirgus caurredzamību attiecībā uz tīklu darbību un piegādi, solidaritāti starp dalībvalstīm un nacionālo regulatoru efektīvu darbības nodrošināšanu.

Pašlaik Latvijas dabasgāzes tirgū darbojas viens energoapgādes komersants - vertikāli integrēts uzņēmums "Latvijas Gāze", kas nodrošina dabasgāzes iepirkšanu, uzglabāšanu, pārvadi, sadali un tirdzniecību. Latvijas dabasgāzes apgādes sistēma nav savienota ar citu ES dalībvalstu, izņemot Lietuvu un Igauniju, sistēmām, un Latvijai ir viens dominējošais dabasgāzes piegādātājs - Krievijas koncerns "Gazprom".

Valdība šā gada martā atbalstīja AS "Latvijas Gāze" dabasgāzes pārvades sistēmas operatora īpašumtiesību nodalīšanu no sadales sistēmas operatora līdz 2017.gada 3.aprīlim.

Iepriekš "Latvijas Gāzes" pārstāvji pauda pārliecību, ka tikai "Latvijas Gāzes" akcionāru sapulce var lemt par koncerna reorganizāciju, turklāt tikai tad, ja šādu lēmumu pieņem ne mazāk kā trīs ceturtdaļas no klātesošajiem balsstiesīgajiem akcionāriem. 2014.gada 31.decembrī Latvijas valstij piederēja 117 no 39 900 000 "Latvijas Gāzes" akciju, līdz ar to koncerna vadība uzskata, ka valstij nav tiesību vienpersoniski pieņemt lēmumu par LG reorganizāciju visu akcionāru vārdā.

Tāpat "Latvijas Gāzes" vadība norādīja, ka uzņēmuma reorganizācijas rezultātā izveidotas komercsabiedrības darbības sākšana, ja netiek apstrīdēts neviens ne akcionāru sapulces, ne arī SPRK lēmums, ir iespējama ne ātrāk kā 2019.gada 1.jūlijā.

Jau ziņots, ka pērn "Latvijas Gāze" nopelnīja 30,07 miljonus eiro, kas ir par 1,9% vairāk nekā 2013.gadā, liecina uzņēmuma nerevidētais 2014.gada 12 mēnešu finanšu pārskats, kas iesniegts biržā "NASDAQ OMX Riga".

"Latvijas Gāze" pērn 12 mēnešos patērētājiem pārdeva 1,29 miljardus kubikmetru dabasgāzes. Salīdzinājumā ar attiecīgo 2013.gada periodu dabasgāzes realizācija ir samazinājusies par 10,9%.

Lielākais "Latvijas Gāzes" akcionārs ir Vācijas "E.ON Ruhrgas International GmbH", kam pieder 47,2% akciju, 34% pieder Krievijas kompānijai "Gazprom", bet 16% - SIA "Itera Latvija".