Latvijai nav jābūt pirmrindniekam papildu bēgļu uzņemšanā

© scanpix.ee

Latvija nav vienīgā ar noraidošu pozīciju papildu bēgļu uzņemšanas jautājumā un nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) neredz argumentus, kāpēc valstij šajā gadījumā jābūt pirmrindniekam, uzskata VL-TB/LNNK līdzpriekšsēdētājs Raivis Dzintars.

Dzintars šodien pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Raimondu Vējoni žurnālistiem sacīja, ka Latvija nav viena ar šādu pozīciju un Latvijai ir sabiedrotie. "Nacionālā apvienība nekādā veidā neredz argumentus, kāpēc mums vajadzētu būt pirmrindniekiem, piekrītot un uzņemot brīvprātīgi papildu patvēruma meklētājus," pauda politiķis, piebilstot, ka šis solis nenovērstu obligātas kārtības ieviešanu nākotnē.

Viņš uzsvēra, ka nacionālā apvienība ir par solidaritāti, tomēr Latvijas integrācijas slodze un spējas ir krietni atšķirīgākas nekā pat tām valstīm, kuras skārusi bēgļu krīze. Tas esot saistīts ne tikai ar vēsturiskiem apstākļiem, bet arī pašreizējo drošības situāciju - Krievija īsteno apzinātu tautiešu politiku kaimiņvalstīs, skaidroja VL-TB/LNNK līderis.

Līdz ar to Latvijai jāmeklē citi solidaritātes mehānismi, proti, mēs varam sūtīt ierēdņus, speciālistus uz krīzes skartajām zonām, bet "ir neprātīgi pieņemt lēmumus par bēgļu uzņemšu situācijā, kad tas neatrisina problēmu, bet tikai padziļina to", klāstīja Dzintars.

Viņš arī pauda, ka nav ne mazākā pamata domāt, ka pašreiz piedāvātais uzņemamo bēgļu skaits būs pēdējais. Runa nav par skaitļiem, jo 250 vai 776 bēgļi kopumā nebūtu nekas tāds, kas Latviju sagrautu, norādīja Dzintars. "Runa ir par to, ka, iesaistoties šajā spēlē, mums jārēķinās ar šīs spēles iznākumu," teica VL-TB/LNNK līderis.

Komentējot Ārlietu ministrijas ziņojumu par iespējamiem riskiem saistībā ar noraidošu pozīciju, Dzintars teica - ja trūkst argumentu, tad jāizmanto iebiedēšanas taktika.

Kā ziņots, Valsts prezidents šodien turpina vakar sāktās sarunas ar Saeimā pārstāvētajām partijām par aktuālo bēgļu jautājumu.

Jau ziņots, ka vakar - pēc pirmajām politisko partiju sarunām ar Valsts prezidentu un citām diskusijām - koalīcijas partneri nemainīja savu pozīciju jautājumā par papildu bēgļu uzņemšanu - VL-TB/LNNK un ZZS neatbalsta šo soli.

Latvijā

Par skandālu saistībā ar Valsts kontroles atzinumu; vai un kādēļ valsts iestādes izvēlas ar darbiniekiem tiesāties līdz galam, nevis slēgt mierizlīgumu; kādēļ Raivis Kronbergs piekrita kļūt par Valsts kancelejas direktoru; vai viņš cer nenonākt premjera vai viņa biroja nežēlastībā; ko tauta gaida no valsts pārvaldes un Valsts kancelejas direktora – “Neatkarīgās” intervija ar Valsts kancelejas direktoru Raivi Kronbergu.

Svarīgākais