Lai pašvaldība varētu uzņemt bēgļus, valstij jāizdara mājasdarbi

© scanpix.ee

Lai pašvaldība varētu sekmīgi uzņemt bēgļus, valstij ir jāizdara vairāki mājasdarbi, piemēram, jābūt finansējumam valsts valodas apmācībai, uzskata Valkas novada domes priekšsēdētājs Vents Armands Krauklis (Vidzemes partija).

Viņš aģentūrai LETA atklāja, ka valstij ir arī jāapmāca un jāpiešķir finansējums īpašiem pašvaldības sociālajiem darbiniekiem, kuri ar bēgļiem spētu un mācētu strādāt.

Krauklis uzskata, ka, lai arī Valkas novada pašvaldībai ir dzīvojamais fonds, ir jāatrisina divi jautājumi - jāveic izmaiņas normatīvajos aktos, lai pašvaldībai būtu tiesības ārpus kārtas šiem cilvēkiem piešķirt dzīvojamo platību, kā arī no valsts ir nepieciešami līdzekļi, lai šo apdzīvojamo platību savestu tādā kārtībā, lai cilvēks varētu tur dzīvot, jo pašvaldības brīvie dzīvokļi ir ļoti sliktā tehniskā stāvoklī, kas arī ir viens no iemesliem, kāpēc tie ir brīvi. Turklāt pašvaldībai nav tādu līdzekļu, lai šos dzīvokļus izremontētu.

Priekšsēdētājs uzskata, ka ir jābūt līgumiskām attiecībām starp pašvaldību un bēgļiem, kur ir paredzēti abu pušu pienākumi un tiesības, tostarp, ka zināmā laika periodā bēgļiem jāapgūst latviešu valoda, jāpiedalās aktivitātēs, ko pašvaldība piedāvā - jāiesaistās gan darba, gan sabiedriskajā dzīvē. Līgumā arī jāparedz, ka bēgļi ievēro valstī noteiktās tradīcijas, tostarp tās, kas attiecas uz bērnu iešanu skolā. Līguma nosacījumiem jābūt detalizētiem, stingriem un skaidri noteiktiem.

Būtisks faktors ir tas, ka bēgļiem būtu jābūt tiesībām uzsākt darbu, ja tas ir pieejams, jo vismaz pagaidām likumdošana nosaka, ka viņi nemaz nedrīkst strādāt, kamēr viņiem nav piešķirts bēgļu statuss vai ir bēgļu statuss.

"Vispirms valstij ir jāveic tas, ko minēju iepriekš. Tikai tad, kad tas būs izdarīts, zināsim nosacījumus un valsts atbalsta apjomu - varam lemt par savām iespējām. 700 cilvēki nav daudz, ja tos vienmērīgi sadalītu pa Latvijas teritoriju un pašvaldībām valsts būtu iedevusi vajadzīgos instrumentus (tostarp tiesības izraidīt - ja bēgļi nepilda līguma nosacījumus) - draudi ir niecīgi" atzina Krauklis.

Viņš gan atklāj, ka gaisotne sabiedrībā ir mainījusies gan politiķu izteikumu, gan plašsaziņas līdzekļu informācijas atlases dēļ - no samērā labvēlīgas līdz bailēm un negatīvismam.

"To mainīt būs ļoti grūti. Taču, saprātīgi rīkojoties - izstāstot katras ģimenes bēgšanas stāstu, domāju, vietējo iedzīvotāju attieksmi varētu mainīt. Mans personīgais viedoklis ir tāds, ka Valkas novads dažas ģimenes varētu uzņemt pie nosacījuma, ka valsts pilda prasības, kuras minēju iepriekš", teica Krauklis.

Kā ziņots, ņemot vērā, ka bēgļu jautājums Eiropas kontekstā ir svarīgs pagrieziena punkts, kas noteiks visas savienības nākotni, un Latvija piedalās tās veidošanā, Valsts prezidents Raimonds Vējonis šodien un rīt, 15.septembrī, Melngalvju namā tiksies ar Saeimā pārstāvētajām politiskajām partijām, lai šo jautājumu pārrunātu.

Prezidents iepriekš norādījis, ka bēgļu problēma ir Eiropas Savienības (ES) kopējs jautājums, kuru var atrisināt tikai kopīgiem spēkiem. Latvijas dalība šīs problēmas risināšanā esot apliecinājums, ka mums rūp Eiropas drošība un nākotne. Tāpat prezidents atgādina, ka Latvija ir pilnvērtīga ES dalībvalsts un šis ir viens no brīžiem, kad to jāapliecina darbos. "Mēs esam valsts, kas spēj risināt problēmas. Jāatceras, ka ES ir vērtībās balstīta valstu savienība, kur īpaši nozīmīga ir tieši iespēja kopīgi uzņemties atbildību un risināt dažādos izaicinājumus," uzsvēra prezidents.

Svarīgākais