Pagaidām nelems par Zolitūdes traģēdijas kriminālprocesa pārkvalificēšanu

Prokuratūra lēmumā norāda, ka gadījumā, ja pirmstiesas izmeklēšanas gaitā tiks konstatēti jauni apstākļi, kas norādīs uz noziedzīga nodarījuma sastāva, kas ir paredzēts advokāta norādītajā pantā, esamību kādas personas darbībās, tad tiks lemts jautājums par kriminālprocesa papildu kvalifikāciju.

Šo lēmumu vēl var pārsūdzēt desmit dienu laikā. Tāpat pirmstiesas izmeklēšanas laikā tiks izvērtēts arī prasības pieteikums Zolitūdes traģēdijas civillietā.

Jau ziņots, ka Gobzems vērsās Ģenerālprokuratūrā ar iesniegumu pārkvalificēt ierosinātos kriminālprocesus vai papildus ierosināt jaunu pēc Krimināllikuma panta, kas paredz atbildību par nonāvēšanu aiz neuzmanības. Advokāts savā iesniegumā norādīja, ka noziedzīgi nodarījumi, kas pastrādāti Zolitūdes traģēdijas lietā, ir vai nu papildus pārkvalificējami pēc Krimināllikuma 123.panta otrās daļas pazīmēm, vai arī atsevišķi ir rosināms jauns kriminālprocess pēc minētā Krimināllikuma panta. Krimināllikuma 123.panta "Nonāvēšana aiz neuzmanības" otrā daļa paredz, ka par prettiesisku nonāvēšanu aiz neuzmanības, ja nonāvētas divas vai vairākas personas vai ja nonāvēšana izdarīta, rīkojoties ar šaujamieroci vai sprāgstošām vielām, vai citā vispārbīstamā veidā, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu.

Gobzems skaidroja, ka noziedzīgi nodarījumi pret personu veselību un dzīvību ir notikuši vispārbīstamā veidā - personas gāja bojā un cieta, atrodoties faktiskā būvniecības objektā. Tāpat evakuācijas signalizācijas signāla neievērošana un cilvēku evakuācijas neveikšana, atskanot signalizācijai, uzskatāma par vispārbīstamu darbību, proti, bezdarbību un it kā formālu savu tiesību izlietošanu, kā rezultātā netika evakuēti cilvēki un notika traģēdija, proti, iebruka "Maximas" veikala griesti, zem kuriem atradās cilvēki.

Savukārt Zolitūdes traģēdijas pamata krimināllietā prokuratūra uzrādījusi apsūdzības astoņām personām. Prokurors piecas apsūdzētās personas pie kriminālatbildības saucis par būvniecības noteikumu pārkāpšanu, kā rezultātā sabruka ēkas daļa, kas izraisīja smagas sekas, savukārt trīs personas pie kriminālatbildības tiek sauktas par valsts amatpersonas pienākumu nepildīšanu, kas izraisīja smagas sekas.

Valsts policija bija lūgusi uzrādīt apsūdzību sagruvušās ēkas būvinženierim Ivaram Sergetam, veikala projekta būvekspertīzes veicējam Andrim Gulbim, būvuzraugam Mārtiņam Draudiņam, lielveikala projekta autoram arhitektam Andrim Kalinkam un uzņēmuma "Re&Re" būvdarbu vadītājam Staņislavam Kumpiņam.

Iepriekš kā pēdējās aizdomās turētās personas policijā tika atzīti trīs Rīgas pilsētas būvvaldes darbinieki, kuri tiek vainoti amatpersonu pienākumu nepildīšanā, ja ar to izraisītas smagas sekas. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka viena aizdomās turētā ir bijusī Juridiskās nodaļas Būvniecības uzraudzības nodaļas eksperte Marika Treija.

Jau ziņots, ka 2013.gada 21.novembrī, iebrūkot lielveikala "Maxima" jumtam, dzīvību zaudēja 54 cilvēki. Zolitūdes traģēdija ir lielākā Latvijā kopš neatkarības atjaunošanas.