Tukuma dzīvnieku patversmei izdevies glābt lielu suņu puiku, kurš bijis atstāts netīrā, vecā voljerā.
Patversme raksta: "Kārtējais kultūras piemineklis, kurš izskatās kā pēckara ainās redzētie nami, kuri pārcietuši lidmašīnu uzlidojumu. Sēta ar zāli aizaugusi. Aiz kādreizējā kultūras nama, zālē ieaudzis voljērs-mēslu čupas, dubļi, peļķe ar netīru, smirdīgu ūdeni, kurš sajaucies ar urīna aromātu. Liekas tūlīt ieraudzīsim sivēnu baru, bet piedzīvojam vilšanos! Pieejot pie voljēra starp žogu un būdu ir mazs pleķītis sausuma un pērno lapu, tur mazs mazītiņš guļ netīrs spalvu kamols! Pieejot tuvāk uzrunāju to, lai nāk sasveicināties! Redzētais, lai cik liekas esam pieredzējuši, liek apraudāties uz līdzenas vietas! Uz žoga malas parādās milzīgas, netīras, sūdainas ķepas, gari nagi un bēdīgas acis, kuras lūdzoši veras mūsos! Ko teikt, ko sacīt. Nekārtība voljērā bija, acīm redzami, jau ilgu laiku, neviens mums nebija lūdzis, lai palīdzam sunim. Labsirdīgais milzis bija morāli cietis, sunim bija diskomforts, jo dubļos un mēslos, bija jāguļ, pret paša gribu . Būda tik lielam sunim pavisam nepiemērota, lietus laikā sunim tā īsti nav kur patverties, peļķe, mēslu čupas un dubļi.Lai cik pašam cilvēkam grūti klātos, tomēr par savu dzīvnieku jāparūpējas pirmkārt! Ja vakar mums neuzstādītu ultimātu, jaunais īpašuma saimnieks, ka vai nu suni paņemam uz patversmi, ja nē, tad suni likvidē, šī bēdīgā stāsta nebūtu."
Pēc redzētā dzīvnieks nonācis Tukuma dzīvnieku patversmē, kur nu tam atrasta sausa un silta vietiņa, tas sakopts. Zināms, ka suņu puiku sauc Bārnijs, un joprojām sunītim tiek meklēts mīļš un gādīgs saimnieks.