Kalnmeiers: Rūtenbergs jānotiesā par neiecietīgu rīcību

Laikrakstam "Latvijas Avīze" Kalnmeiers skaidrojis, ka ikvienam ir tiesības brīvi paust savu viedokli un uzskatus, pat ja tie kādam šķiet nepieņemami, tracinoši vai kaitinoši, kamēr vien šie viedokļi nav klaji prettiesiski, nesatur aicinājumu uz vardarbību, naidu vai tamlīdzīgi.

"Konkrētajā gadījumā piketā atradās policijas darbinieki, kuri sekoja līdzi, vai piketa laikā nenotiek likuma pārkāpumi. No policijas puses mēs neko tamlīdzīgu neesam saņēmuši, [..] neviena valsts pārvaldes iestāde, kurai bija tiesības konstatēt pārkāpumu, pārtraukt, aizturēt piketa vai mītiņa rīkotājus vai dalībniekus, piemērot viņiem administratīvo sodu, neko tādu nav darījusi," laikrakstam uzsvēris ģenerālprokurors.

"Nevienai personai nav tiesību traucēt likumīgi notiekošu pasākuma norisi, bojājot svešu inventāru, lai kas tas arī būtu, jūs to nosaucāt par slotas kātu. Šeit ir runa par prettiesisku darbību, nevis par politiskiem motīviem," atzīmējis Kalnmeiers.

"Demokrātiskā sabiedrībā katram ir tiesības uz savu viedokli, lai cik nepieņemams tas kādam šķistu. Nevienam nav tiesības prettiesiski vērsties pret šo viedokļa paudēju, ja viedoklis un tā izpaušanas veids nav pretlikumīgs. Mēs skatāmies no likuma viedokļa un nelienam iekšā politikā," sacījis ģenerālprokurors.

LETA jau ziņoja, ka Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā iesniegts protests un apelācijas sūdzība par spriedumu, ar kuru tiesa attaisnoja par Krievijas karoga sabojāšanu pērn Rīgā notikušajā Latvijas Krievu savienības (LKS) organizētajā piketā "Krimas atbalstam" apsūdzēto Daini Rūtenbergu.

Kā liecina ieraksts Tiesu informatīvajā sistēmā, apelācijas protests ticis iesniegts 4.septembrī, bet cietušā apelācijas sūdzība - 7.septembrī, bet sūdzības vēl nav pieņemtas.

Kā ziņots, prokurors šajā krimināllietā apsūdzētajam prasīja piespriest 100 stundas piespiedu darba. Tāpat no Rūtenberga tika prasīti 15 eiro kā atlīdzība par cietušajam nodarīto kaitējumu.

Rūtenbergs tika apsūdzēts par svešas mantas tīšu iznīcināšanu vai bojāšanu, un pēc šī panta persona var tikt sodīta ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz diviem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai piespiedu darbu, vai naudas sodu.

Kriminālprocesa pirmstiesas izmeklēšanas laikā ticis noskaidrots, ka Rūtenbergs pagājušā gada 10.marta gājiena laikā sadusmojies par Latvijā izmantoto Krievijas karogu, piegājis pie viena no gājiena dalībniekiem un, pielietojot fizisku spēku, no viņa rokām izrāvis šo karogu. Uzreiz pēc tam Rūtenbergs uzsitis pa karoga kāju, kā rezultātā karoga plīvojošā daļa divās vietās ieplēsta.

Pērn pavasarī Valsts policija (VP) izbeidza kriminālprocesu pret šo personu par huligānismu. Vēlāk gan tika nolemts lēmumu par kriminālprocesa izbeigšanu atcelt daļā, kriminālprocesu atjaunot un turpināt izmeklēšanu par svešas mantas bojāšanas faktu. Tad kriminālprocess tika pārkvalificēts pēc Krimināllikuma 185.panta 1.daļā paredzētā noziedzīgā nodarījuma sastāva pazīmēm, proti, par svešas mantas bojāšanu.

Kā ziņots, LKS (iepriekš - PCTVL) pikets notika pērn 10.martā pie Eiropas Savienības mājas Rīgā, kā arī dažās citās vietās pilsētas centrā. Policija pasākuma laikā aizturēja vienu cilvēku.