Magoņa lietu izstrādājuši igauņu drošībnieki

 
©F64

Tā saukto Uģa Magoņa krimināllietu pilnībā izstrādājuši Igaunijas iekšējās drošības dienesta (KaPo) operatīvie darbinieki, bet Latvijas tiesībsargiem tagad tikai jādomā, kā igauņu savāktos pierādījumus pareizi procesuāli nostiprināt, liecina Neatkarīgās no dažādiem avotiem iegūtā informācija.

Pagaidām nenoskaidrotu iemeslu dēļ igauņi paši nav sākuši kriminālprocesu, bet gan visu lietu nodevuši Latvijas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam (KNAB). Ja tiešām ir bijusi kukuļa pieņemšana (noziegums), tad tā ir notikusi Igaunijas teritorijā un kriminālprocess bija jāuzsāk šīs valsts kompetentām iestādēm. Ja tiešām bija kukuļņēmējs, tad ir jābūt arī kukuļdevējam. Tomēr kriminālprocess par kukuļa pieņemšanu uzsākts Latvijā un nekas nav dzirdēts, ka kāds tiktu turēts aizdomās par kukuļa došanu. Tas ir dīvainākais šīs lietas aspekts.

Ja versija par igauņu pilnīgi paveikto izmeklēšanu ir pareiza, tad vispār nav saprotams, ko sabiedrībai gribēja paziņot KNAB darbiniece Juta Strīķe, kura presei nesen stāstīja, ka tieši viņa ar savu kolēģi Juri Jurašu ir «slepus», «gluži kā mežabrālis/māsa» izmeklējusi šo lietu, «liekot lietā gan savas savas zināšanas, gan kontaktus».

Liktenīgie svētki

Neatkarīgajai ir zināmi vairāki ļoti interesanti fakti par t. s. Magoņa lietu, kas līdz šim publiski nav izpausti.

Kā zināms, nu jau bijušo Latvijas dzelzceļa valdes priekšsēdētāju U. Magoni 6. augustā aizturēja uz šosejas Rīga–Tallina Latvijas teritorijā, uzreiz aiz Ainažiem, kur U. Magoņa automašīna bijusi spiesta apstāties ceļa remontu dēļ. Automašīnas bagāžniekā tika atrasts pusmiljons eiro skaidrā naudā. KNAB šo naudu uzskata par kukuli.

Bet dienu pirms šīs aizturēšanas – 5. augustā – U. Magonis piedalījās tradicionālajās Dzelceļnieku dienas svinībās, kuras parasti apmeklē ne tikai dzelzceļnieki, bet arī plašs loks no Satiksmes ministrijas augstākās vadības. Latvijas dzelzceļa šefs ballītē Dzelzceļa muzejā bijis labā noskaņojumā, kaut gan pasūdzējies kolēģiem par to, ka atšķirībā no citiem gadiem šogad uz Dzelzceļnieku dienas neoficiālo daļu nav ieradusies Satiksmes ministrijas augstākā vadība, ja neskaita valsts sekretāra vietnieku Dinu Merirandu.

Ministrs Anrijs Matīss piedalījies tikai oficiālajā pasākumā, kas noticis pa dienu, bet uz vakara ballīti nav ieradies. Jāatgādina – A. Matīsa momentānā rīcība, jau nākamajā dienā pēc aizturēšanas atstādinot U. Magoni no valdes priekšsēdētāja amata, presē izraisījusi minējumus, ka ministrs kaut ko jau iepriekš zinājis.

Cita starpā, arī dzelzceļniekiem nav paticis, ka atšķirībā no citiem gadiem šogad Dzelzceļa dienas ballītē tikuši klāti atsevišķi galdi uzņēmuma augstākajai priekšniecībai un «vienkāršajiem» darbiniekiem – tas ticis tulkots kā valdes priekšsēdētāja progresējošās augstprātības izpausme.

Liktenīgā vizīte

Vēl dažas dienas pirms Dzelzceļnieku dienas svinībām U. Magoni viņa dzīvesvietā Baltezerā apmeklējis Igaunijas ietekmīgais uzņēmējs Oļegs Osinovskis. Jāatgādina, ka tieši darījums starp O. Osinovskim piederošo firmu Skinest un Latvijas dzelzceļa meitasuzņēmumu LDz ritošā sastāva serviss par četru lietotu dīzeļlokomotīvju iegādi tiek uzskatīts par to, kurā ir bijis paredzēts kukulis pusmiljona eiro apmērā.

O. Osinovska vizītes laikā U. Magoņa dzīvesvietā abi aprunājuši «civiltiesiskā darījuma» starp «divām privātpersonām» noslēguma detaļas. Zinoši avoti uzskata, ka jau šī saruna ir ierakstīta, turklāt igauņu tiesībsargiem tā devusi visai vērtīgu guvumu, jo abi kungi, ņemot vērā mājīgo atmosfēru, runājuši ļoti atklāti. Vienojušies satikties nākamajā dienā pēc dzelzceļnieku svētkiem Tallinas šosejas 160. kilometrā, tas ir, netālu no Pērnavas.

Aplikuši no visām pusēm

Kad 6. augustā U. Magonis iebraucis Igaunijas teritorijā, viņa dienesta mašīnu Audi A8 apturējusi policija. Igauņu policisti negaidīti stādījusies priekšā kā narkotiku apkarotāji un norādījuši, ka viņiem jāveic pārbaude, vai mašīnā netiek vestas narkotikas. Šāds iemesls, protams, pamatīgi izbrīnījis gan U. Magoni, gan viņa šoferi (bijušo policijas darbinieku), jo nekur citur neko tamlīdzīgu viņi nekad nebija piedzīvojuši. Savukārt zinātāji secina, ka pārbaudes laikā U. Magoņa mašīna, visticamāk, tikusi piebāzta ar audio un video novērošanas ierīcēm visiem iespējamiem dzīves gadījumiem.

Kad U. Magoņa mašīna tuvojusies iepriekš norunātajai tikšanās vietai, viņu gaidījis nākamais pārsteigums. Lai gan šoseja šajā vietā iet caur mežu un apstāties tur ir aizliegts, turklāt Igaunijā Ceļu satiksmes noteikumus mēdz ievērot visai strikti, ceļa malā ar pārsimts metru intervālu stāvējušas divas automašīnas. Zinoši cilvēki uzskata, ka acīmredzot Igaunijas drošībnieki gribējuši iegūt ne tikai šīs tikšanās tuvskatus, bet arī nofilmēt tālākus plānus.

Ka tas viņiem arī izdevies, liecina LTV Panorāmā ziņotais, ka ir nofilmēts brīdis, kad U. Magonis atver savas automašīnas bagāžnieku, bet no otras mašīnas izkāpušais vīrietis ieliek atvērtajā bagāžniekā maisiņu, visticamāk, ar naudu. Iespējams, U. Magonis pēdējā brīdi sācis nojaust ko nelabu un padomājis, ka nebūtu labi atstāt uz maisiņa savus pirkstu nospiedumus. Tomēr tagad ir skaidrs – arī bez pirkstu nospiedumiem diezin vai kāds noticēs, ka U. Magonim ar šo naudu nav nekāda sakara.

Nauda nebija jādeklarē

Katrā ziņā viss iepriekšminētais liecina, ka visus pierādījumus šajā lietā ieguva Eesti Kaitsepolitseiamet. Savukārt Latvijas teritorijā veiktā aizturēšana, ko izpildīja KNAB darbinieku grupa Operatīvo izstrāžu nodaļas vadītāja Jura Juraša vadībā, bija tikai tehnisks darbs, kuru nevar uzskatīt par lielu KNAB veiksmi, jo igauņi visu jau bija nolikuši «kā uz paplātes».

Tomēr nav šaubu – ja pareiza ir KNAB versija par kukuļa došanu un ņemsanu, tad KNAB bija arī jānoskaidro, kurām personām kukulis patiesībā bija domāts. Ne jau U. Magonis, kurš nav pieņēmis nevienu lēmumu darījumā ar dīzeļlokomotīvēm, to viens varēja paturēt. Bet pēc KNAB darbinieku pasākuma ar aizturēšanu diezin vai to vairs izdosies noskaidrot. Līdz ar to paliks arī iespējas tenkām, kuram politiskajam spēkam nauda patiesībā bija domāta.

Savukārt par lielas summas skaidrā naudā pārvešanu pār Igaunijas – Latvijas robežu U. Magonim nekas nedraud. Kā Neatkarīgajai paskaidroja Latvijas Valsts ieņēmumu dienesta Sabiedrisko attiecību daļas galvenā speciāliste Kristīne AugstkalneJaunbērziņa, «šķērsojot Eiropas Savienības robežu, jādeklarē skaidra nauda 10 000 eiro vai vairāk apmērā. Runa ir par cilvēkiem, kas dodas vai iebrauc no trešās valsts [piemēram, Krievijas, ASV, Ķīnas...]. Bet, ceļojot ES ietvaros, skaidra nauda nav jādeklarē [piemēram – Magoņa gadījumā, kad viņš tika aizturēts ar lielu naudas summu bagāžniekā, tā nebija jādeklarē, jo viņš šķērsoja robežu ES teritorijā]».