Piensaimniecības kooperatīvi gaida solidāru zaudējumu kompensēšanu
Pēc atgriešanās no pēdējos gados lielākās lauksaimnieku masu demonstrācijas, kas nedēļas sākumā norisinājās Briselē, Latvijas Lauksaimniecības kooperatīvu asociācijas (LLKA) piensaimniecības kooperatīvu vadītāji norāda uz nepieciešamību nekavējoties rast gan īstermiņa, gan ilgtermiņa risinājumus nozares krīzei.
Kā aģentūrai LETA atzina kooperatīva "Piena ceļš" vadītāja Ilze Aizsilniece, patlaban nozare piedzīvo smagu krīzi, kas jau novedusi pie bankrotiem vairākas saimniecības.
"Latvijā ir smagākā nozares krīze, kāda līdz šim piedzīvota, piensaimniecības ir sākušas bankrotēt. Budžeta prioritāte ir aizsardzība, tādēļ valdība nevar ar plašu žestu iedot lauksaimniecībai tādas summas kā, piemēram, Francijā. Tādēļ vienīgā cerība ir Eiropas Savienības (ES) solīto 500 miljonu sadale. Ceram, ka šajās dienās bieži piesauktā solidaritāte, uz kuru bēgļu jautājumā mudina ES dalībvalstis, tiks ievērota un Baltijas valstis, kas visvairāk cieta no Krievijas embargo, saņems adekvātu kompensāciju, norādīja Aizsilniece.
Savukārt kooperatīva "Pienupīte" vadītāja Mirdza Feldmane sacīja, ka piena nozare gaida no ES ilgtermiņa stratēģiju. Briseles protesta laikā bijusi liela vienotības sajūta ar pārējo Eiropas valstu lauksaimniekiem, tomēr pretrunīgas emocijas izraisījis Vācijas pārstāvju plakāts.
"Tur bija prasības par piena cenu 50 centu apmērā par litru, kamēr Latvijā cena turas ap 18-20 centiem. Ja Eiropas Komisija sniegs solīto atbalstu, būsim kaut ko panākuši, taču tas ir tikai ielāps. No EK gaidām ilgtermiņa stratēģiju piensaimniecības attīstībai, pareizākais veids būtu kooperācijas stiprināšana, atbalsta novirzīšana caur kooperatīviem. Jāapsver arī intervences cenas paaugstināšana," sacīja Feldmane.
Kā ziņots, arī "Zemnieku saeimas" valdes priekšsēdētāja vietniece Maira Dzelzkalēja norādījusi, ka Briseles solītie atbalsta pasākumi daļēji atvieglos situāciju, tomēr tie nav pietiekami, lai atrisinātu krīzi sektorā, līdz ar to ES zemnieku protesti varētu turpināties
Tikmēr arī zemkopības ministrs Jānis Dūklavs (ZZS) atzinis, ka Briselē publiskotajā Eiropas Komisijas (EK) priekšlikumā piena tirgus krīzes risināšanai trūkst konkrētības par naudas sadali starp valstīm.
"Ļoti svarīgi ir tas, lai tagad EK izstrādātu tādus kritērijus finansējuma sadalē starp dalībvalstīm, kas īpaši izvērtētu tās dalībvalstis, kuras tirgus krīzē ir visvairāk cietušas. Latvija noteikti ir viena no tām, un mūsu lauksaimniekiem no ES budžeta ir jāsaņem adekvāts atbalsts," uzsver Dūklavs.
EK priekšlikuma būtiskākie elementi ir paaugstināt priekšfinansēšanas likmi: tiešie maksājumi līdz 70% un lauku attīstības platībmaksājumi līdz 85%, paredzēt pilnveidotas privātās uzglabāšanas shēmas piena pulverim un sieram, palielināt kopējo veicināšanas programmu finansējuma apjomu, kā arī noteikt lielāku līdzfinansējuma likmi, palielinot to no pašreizējiem 50% līdz 70-80%.
Minētie priekšlikumi tika pieņemti 7.septembra sēdē. Vienlaikus Briselē notika pēdējā laikā vērienīgākā ES zemnieku protesta akcija, kurā piedalījās vairāk nekā 4000 zemnieku, tostarp arī Baltijas valstu 100 lauksaimnieku delegācija.