No nākamā gada tiks pārtraukts valsts finansējums privātajiem dārziņiem, bet Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) vēl izstrādā metodiku par vienas vietas izmaksām bērnudārzā.
Vai tāds lēmums atrisinās situāciju ar bērnudārzu rindām, ja visā Latvijā apmēram 9000 bērnu gaida savu rindu pirmsskolas izglītības iestādēs? «Tas ir nežēlīgi pret vecākiem,» saka Latvijas Privāto pirmsskolu (LPPB) biedrības vadītāja Daina Kājiņa.
Viņa skaidro, ka vienas vietas izmaksas bērnudārzos ir nepieciešamas, jo pašlaik kādā pašvaldībā viens «dārziņa bērns» var izmaksāt pat trīsreiz vairāk nekā citā. Tāda starpība ir ļoti liela, un tāpēc jautājums – kāpēc tā? D. Kājiņa uzskata, ka Ministru kabineta noteikumi Kārtība, kādā veicami pašvaldību savstarpējie norēķini par izglītības iestāžu vai sociālās aprūpes iestāžu sniegtajiem pakalpojumiem ir nepilnīgi, jo ar tur norādītajām pozīcijām (piemēram, komunālie maksājumi, algas, sociālais nodoklis) nepietiek, lai finansētu privāto pirmsskolas iestādi. Viņasprāt, būtu jāierēķina arī kapitālieguldījumi, pamatlīdzekļu ieguldījums, mazvērtīgā inventāra norakstīšana u. tml.
VARAM sabiedrisko attiecību nodaļas speciāliste Laura Jansone atbild, ka šobrīd nav noteikts konkrēts termiņš metodikas izstrādei (par vienas vietas izmaksām bērnudārzā). «Tas ir cieši saistīts ar grozījumu pieņemšanu Izglītības likumā, kas noteiktu deleģējumu šādas metodikas izstrādei. Tomēr VARAM jau strādā pie šādas metodikas izstrādes, un provizoriski tai vajadzētu būt gatavai līdz šī gada beigām,» teikts atbildē Neatkarīgajai.
D. Kājiņa ir piesardzīga – VARAM izstrādāto metodiku, visticamāk, vēl apspriedīs ar pašvaldībām, bet vecāki tikmēr turpinās gaidīt un zīlēt, vai nākamgad varēs samaksāt mēneša maksu privātajā dārziņā. «Vecāki ir satraukti, nejūtas droši,» saka D. Kājiņa. Ja vairāki vienas ģimenes bērni apmeklē privāto dārziņu, tad ģimene atsakās no privātā bērnudārza, jo baidās, ka nespēs samaksāt.
LPPB vadītāja skaidro, ka pašvaldības maijā komplektē bērnudārza grupas, un daudzi vecāki jau tad pieņēma lēmumu – palikt privātajā dārziņā vai meklēt citu iespēju, kas izmaksātu lētāk. Citi nogaida, bet jūtas kā uz pulvera mucas. Jādomā, ka līdz gada beigām pašvaldības informēs savus iedzīvotājus par to, kāds būs to līdzfinansējums privātajos dārziņos.
LPPB konsultējusies gan ar VARAM, gan interesējusies pašvaldībās, kāda būs to rīcība, un atbildes bijušas dažādas. Neatkarīgā jau vasaras sākumā rakstīja, ka Rīgas mērs Nils Ušakovs sacīja – ja valsts pārtrauks līdzmaksājumus par bērnu sūtīšanu privātajos bērnudārzos, Rīgas pašvaldība nepalielinās pašlaik maksāto līdzmaksājumu, bet turpinās to nodrošināt pašreizējā apmērā. Tātad tikpat lielu summu, cik domei izmaksā viena bērna uzturēšana pašvaldības bērnudārzā, saņems arī privātie dārziņi. Līdz šim valsts sedz līdz 142 eiro no mēneša maksas, bet galvaspilsētas pašvaldības bērnudārzā viena bērna uzturēšana izmaksā 132,33 eiro. Tagad ir pasprukusi informācija, ka Latvijā vidējās izmaksas bērnudārzos ir 166 eiro par bērnu.
Mārupes novada domes priekšsēdētājs Mārtiņš Bojārs norādīja, ka lielāki maksājumi tikai privātajiem bērnudārziem kropļos tirgu. Arī Liepājas un Tukuma pašvaldības ir apliecinājušas, ka turpinās maksāt par bērniem privātajos bērnudārzos.
UZZIŅAI