Olimpiskās spēles Latvija var arī neredzēt
Sabiedriskajai televīzijai un radio nākamgad trūkst naudas veselai virknei pasākumu. Visdegošākais no tiem – olimpiskās spēles Brazīlijā.
Lai atspoguļotu šos sporta notikumus, vajadzīgi 400 000 eiro. Izrādās, Finanšu ministrija pirmo reizi dzird par šādu vajadzību un nesola tos piešķirt, liekot meklēt līdzekļus nozares iekšējās rezervēs.
«Finanšu ministrija atstājusi aiz strīpas veselu virkni mūsu iniciatīvu. Arī naudas piešķiršanu olimpisko spēļu apraidei. Tā kā tās ik reizi notiek citā vietā, iepriekš nevarējām zināt, cik liela summa valsts budžetā jāparedz iemaksas segšanai. Tāpēc tā būtu jāmeklē no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem,» Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā teica Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes pārstāve (NEPLP) Dace Ķezbere.
FM neko par naudu nezina
Finanšu ministrijas (FM) parlamentārais sekretārs Arvils Ašeradens gan pauda izbrīnu par šādu jaunumu. Kad valdība apspriedusi finansējuma vajadzības un budžeta iespējas, nekas tāds neticis minēts. «Šis jautājums netika pacelts! Nu nebūs tās naudas olimpiādei! Tas nav ārkārtas un neparedzams gadījums! Būs vien jāmeklē no iekšējām rezervēm,» skarbs bija A. Ašeradena redzējums. Viņš arī mudināja būt reālistiem un apzināties, ka nākamā gada budžetā akcents likts gan uz iekšējās, gan ārējās drošības jautājumiem. Ministrijām nācies savus tēriņus pat samazināt par 3% – var aizmirst par papildu naudu. Tajā pašā laikā ne Latvijas Televīzijas (LTV), ne Latvijas Radio (LR) finansējums nav samazināts. Ja komerctelevīzijām un radio būtu tā nauda, kas ir sabiedriskajam medijam, tie būtu pārlaimīgi.
Tā nav vienīgā nākamā gada finanšu bedre. Latvijas sabiedriskā medija portāla Lsm.lv angļu versijas uzturēšanai nepieciešami 40 000 eiro. Šogad līdzekļi tam piešķirti no Eiropas prezidentūras naudas, bet patlaban tas tiek uzturēts no saviem līdzekļiem, informēja D. Ķezbere. Tāpat vajadzētu 48 000 eiro korespondenta vietas apmaksai Briselē, analītiskās un pētnieciskās žurnālistikas nodaļai, NEPLP monitoringa centram.
Radio nams iet postā
Savu sāpi par LR mājas tehnisko stāvokli neslēpa LR valdes loceklis Uldis Lavrinovičs. Viņš bija atnesis līdzi pārrūsējušas caurules gabalu, lai parādītu, kāda izskatās ēkas apkures sistēma. LR pārstāvis aprādīja, ka padomju laikā vienmēr atradusies nauda propagandai un ēkas uzturēšanai, bet šobrīd visi lūgumi paliek neuzklausīti un viss izskatoties pēc lupatu deķa lāpīšanas, nekā vairāk. Pa vairākiem gadiem kopā būtu nepieciešami pāris miljoni, lai sakārtotu saimniecību. Vismaz saremontēt apkures sistēmu un jumtu. Tāpat viņš nezinot, kam vajadzīga vidējā posma tehniskās modernizācijas attīstības stratēģija, ja naudas nav un neko īstenot nevar. Esot jau iespējams daļu segt no reklāmas ieņēmumiem, bet ne jau pilnā apjomā.
Arī citi klātesošie piekrita, ka nav labi dzīvot kā virs pulvera mucas, gaidot, kad notiks avārija, plīsīs ūdensvads, un tikai tad sākt meklēt līdzekļus, ar ko aizlāpīt robus. Diemžēl joprojām nav skaidrs tālākais scenārijs: vai un kā notiks abu mediju apvienošanās – vai LR pārcelsies uz Zaķusalu, bet varbūt – LTV jākravā mantas un jādodas uz Doma laukumu? NEPLP izstrādātā koncepcija tā arī palikusi kā sāpīgs trums, ar kuru nezina, ko iesākt. U. Lavrinovičs gan uzsvēra, ka Doma laukuma ēkas remonts maksātu krietni lētāk nekā pārcelšanās uz Zaķusalu un vēl jo vairāk – jauna nama būve.
Latgales problēmas aizmirstas
Īstas atbildes nebija arī par Latgales studijas izveidi. Vai Kultūras ministrijai vairs nav aktuāls ne hibrīdkarš, ne šā reģiona stiprināšana – satraukta bija deputāte Janīna Kursīte. Ko līdz tas, ka NEPLP ir izstrādājusi plānu, ja reāli nekas nenotiek? Komisijas vadītāja Inese Laizāne lūdza padomi tuvākajā laikā sagatavot tāmi, kā Latgales studijai tiks izmantoti 300 000 eiro. Pēc divām nedēļām šis jautājums varētu tikt izskatīts atkārtoti.
Sašutusi par komisijās dzirdēto bija Latvijas Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektore Gunta Līdaka: jāskatās taču uz situāciju kompleksi un ilgtermiņā. Jāņem vērā, ka mediji ir nopietni spēlētāji drošības jomā. Jālemj būtu visiem kopā, kā šo valsti aizstāvēt, tāpēc svarīgākais jautājums ir saturs un plānveidīga politika.