Valsts iestādes uzdzen cenas
Divas galvenās patēriņa cenu veidojošās cenu grupas turpina iet pretējā virzienā – preču cenas pazeminās un pakalpojumu cenas pieaug.
Centrālā statistikas pārvalde vakar nāca klajā ar augusta inflācijas rādītājiem. Aprēķināts, ka kopš pagājušā gada augusta preču cenas pazeminājušās par 0,8%, bet pakalpojumu cenas augušas par 2,4%. Šī tendenču dažādība izpaudusies arī šā gada augustā salīdzinājumā ar šā gada jūliju, kaut abos gadījumos cenu izmaiņas atrodas deflācijas zonā. Tomēr ir atšķirība, ka precēm cenas samazinājušās par 0,7%, bet pakalpojumiem – par 0,1%.
Ap pakalpojumu cenu celšanu pieticis, lai 12 mēnešu inflācijas rādītājs būtu 0,1%. Vidējais rādītājs starp preču un pakalpojumu cenu pazemināšanos augustā pret jūliju bijis 0,5%.
Latvija turpina importēt deflāciju, kas iemiesojusies degvielā un pārtikas precēs, un turpina uz vietas ražot inflāciju. Jo ciešāk kāds darbošanās veids piesaistīts Latvijai un konkrētai patēriņa vietai, jo cenas celtas straujāk un šo cenu celšana radījusi lielāku iespaidu uz kopējo cenu līmeni. Vislielāko ietekmi uz vidējo patēriņa cenu līmeni šā gada augustā, salīdzinot ar 2014. gada augustu, statistiķi aprēķinājuši ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem par 2,1%. Dārgāka kļuva elektroenerģija, mājokļa apsaimniekošanas pakalpojumi un mājokļa īres maksa. Tālāk seko personīgās aprūpes preču un pakalpojumu sadārdzinājums. Cenas celtas arī viesnīcu un restorānu pakalpojumiem. Viesnīcu cenas uz Latvijas iedzīvotājiem attiecas mazāk, bet cenu celšanas loģika ir parastā: ja nu ceļotājs kādā vietā nonācis, tas nekur neliksies un maksās, cik prasa.
Alkoholisko dzērienu vidējais cenu līmenis augustā palielinājies par 3,9%.
Pasmieties varētu par statistiķu atzinumu, ka augustā siltumenerģija kļuva vidēji par 1,2% lētāka, taču šādi atzinumi ir ne tikai smieklīgi. Tie ļauj saprast, kāpēc cenu celšanās reālajā dzīvē vienmēr ir straujāka nekā cenu celšanās statistiķu un tālāk daudzu citu valsts iestāžu un politiķu atskaitēs. Proti, statistiķi neņem vērā siltuma un jebkuras citas preces vai pakalpojuma noieta atšķirības atkarībā no gadalaikiem vai citiem apstākļiem. Ja cenas tiek pazeminātas tam, ko cilvēki konkrētajā brīdī patērē maz, tad tas atstāj daudz mazāku reālās naudas ietaupījumu mājsaimniecību budžetos nekā pazemina vidējo cenu rādītāju. Šīs inflācijas aprēķināšanas manieres dod reālajai dzīvei neatbilstošus rezultātus arī tad, kad cenas tiek celtas atbilstoši pieprasījuma pieaugumam, taču statistiķi fiksē tikai cenu, nevis cenu un apgrozījuma pieaugumu.
Pagaidām komfortu nodrošina cenu kritums degvielai gada laikā par 14,2%. Par visu citu cenu augsto līmeni sāksim satraukties tad, kad arī degvielas cenas pavērsīsies (valsts tās ar akcīzes nodokli pavērsīs) uz augšu.