Līdzšinējās darbības saistībā ar e-veselības projekta ieviešanu bijušas orientētas tikai uz Eiropas Savienības (ES) fondu līdzekļu apguvi, ne konkrētu mērķu sasniegšanu, revīzijā secinājusi Valsts kontrole.
Līdz ar to Valsts kontrolei ir bažas, ka Latvija var pazaudēt ES piešķirtos līdzekļus.
Gadījumā, ja noslēguma pārbaudēs par projekta ieviešanu tiks konstatēts, ka projekta mērķi nav sasniegti, un piešķirtos ES līdzekļus atzīs par nepamatoti izlietotiem, Latvijai būs jāmeklē 11,3 miljoni eiro, lai segtu radītos izdevumus.
Lai gan e-veselības sistēmai būtu jāsāk darbs no 2016.gada, secināts, ka ir iztērēti 14,5 miljoni eiro, bet iedzīvotājiem nav pieejams neviens no 31 plānotā pakalpojuma. Veselības ministrija gan apstiprinājusi, ka no šā gada oktobra būs pieejama neliela daļa no pakalpojumiem, piemēram, e-receptes un darbnespējas lapas.
Tāpat secināts, ka gandrīz puse jeb 46% no projekta pamatnostādnēs minētajiem pasākumiem nemaz nav sākti.
Ja projekts tiktu ieviests jau 2013.gadā, trīs gadu laikā ieguvums būtu bijis trīs miljoni eiro, noskaidrots Veselības ministrijas veiktajā pētījumā. "Ir konstatēti būtiski trūkumi, kuru dēļ projekta gala rezultāts nav pieejams lietošanai," šodien medijiem uzsvēra Valsts kontroles padomes locekle Inga Vārava.
Revidenti secinājuši, ka Veselības ministrija nav veikusi pietiekamu projekta uzraudzību, nav informējusi sabiedrību, kā arī bieži mainījušies par projekta ieviešanu atbildīgie. Vārava uzsvēra, ka nav bijusi pietiekama līdzekļu izlietošanas kontrole. Piemēram, projekta uzraudzības sanāksmes šajā laika posmā vai nu nav notikušas, vai arī tās bijušas tikai formālas, tāpat par projekta īstenošanu nav tikusi informēta valdība, kā arī nav sagatavoti informatīvie ziņojumi. Turklāt veiktajās aptaujās noskaidrojies, ka projekts nav populārs ne sabiedrībā, ne nozares speciālistu vidū.
Tāpat secināts, ka lēnās un neveiksmīgās projekta virzības dēļ Nacionālais veselības dienests nelietderīgi izlietojis jau 760 000 eiro. Šie līdzekļi tērēti, maksājot par koncepcijas un tehniskās specifikācijas izstrādi pasākumam, kas nemaz netiek turpināts, tāpat ir maksāts par sākotnēji nepilnīgi izstrādāto e-veselības risinājumu pilnveidošanu, organizētas e-veselības lietošanas apmācības, lai gan pati sistēma nav pieejama.
Problēmas tiek saskatītas arī datu drošības jomā, kur nav veiktas pārbaudes, kā arī iespējamas nepilnības datu reģistrācijā. Nav arī paredzēti kontroles mehānismi, vai ārsts meklējis informāciju par pacientu, kas nav saistīta ar konkrēto diagnozi un ārstniecību.
Piemēram, Nacionālais veselības dienests nav izstrādājis visas nepieciešamās procedūras informācijas sistēmas drošības pārvaldības jomā, lai gan šis pakalpojums tika iegādāts ārpakalpojuma veidā. Tāpat nav veikta personas datu apstrādes reģistrācija Datu valsts inspekcijā un nav realizēta iespēja, ka pacients var noteikt, kādiem ārstiem ir atļauta pieeja viņa datiem un kādiem nē. Valsts kontrole secinājusi - pašreizējie risinājumi paredz, ka pacientam pašam ir jāseko līdzi darbībām, kas notiek ar viņa sensitīvajiem datiem. VK lūgusi parūpēties, lai tiktu ieviestas visas procedūras datu drošībai, pretējā gadījumā veidojas situācija, ka no ārstniecības iestādēm tiek prasītas elementārās drošības prasības, bet Nacionālais veselības dienests pie tā tikai gatavojas strādāt, uzsvēra Vārava.
Tāpat projekta ieviesējiem ir jāveic e-veselības audits, lai minimizētu iespējamos sistēmas uzlaušanas vai informācijas noplūdes draudus. Patlaban pacientu dati pēc noklusējuma ir brīvi pieejami visām ārstniecības personām.
Saskaņā ar revidentu secināto projekta pasūtītājs nav gājis līdzi laikam, proti, notikusi vadīšanās pēc politikas plānošanas dokumenta, kas izstrādāts laika posmam no 2008.līdz 2010.gadam, kas nozīmē, ka darbības neatbilst reālajai situācijai. Ir mainījušās prioritātes, netiek attīstīti plānotie pasākumi, kā arī izmaksas būtiski atšķiras no faktiskajām un tām ir tendence pieaugt.
Valsts kontrole atzīst, ka tā ar piesardzību raugās uz šo apjomīgo projektu un Veselības ministrijas apņemšanos panākt, ka visas iesaistītās puses šo sistēmu sāks lietot jau no nākamā gada 11.janvāra. Tā vietā revidenti aicina ieviest pārejas periodu, kura laikā e-veselības lietošanai ir brīvprātības princips un tikai pēc laika tas ir noteikts kā obligāts pienākums. Piesardzība ir saistīta arī ar datu drošību, kur Valsts kontroles ieskatā ir vēl daudz darāmā.
Revīzijā tika vērtēts, vai Veselības ministrijas rīcība ir atbilstīga izvirzītajai ilgtermiņa prioritātei e-veselības ieviešanā - uzlabot veselības aprūpes kvalitāti un sabiedrības veselības stāvokli.