Smēķēšana bērna klātbūtnē tikpat kā sišana

Smēķēšana bērna klātbūtnē jeb bērna pakļaušana kaitīgu faktoru, tostarp cigarešu dūmu, iedarbībai ir fiziska vardarbība pret bērnu. Lai arī šāda norma ir ierakstīta Bērnu tiesību aizsardzības likumā, pierādīt, ka vecāki vai citi ģimenes locekļi nodara šādu kaitējumu bērniem, nav viegli, Neatkarīgajai atzīst Slimību profilakses un kontroles centra Slimību profilakses nodaļas vadītāja Solvita Kļaviņa-Makrecka.

«Taču ir ļoti svarīgi, ka šāds teikums likumā ir, jo tā var pievērst vecāku, kuri smēķē bērnu klātbūtnē, uzmanību tam, cik pasīvā smēķēšana ir kaitīga bērniem, ka to var pielīdzināt fiziskai vardarbībai, kas nodara miesas bojājumus,» uzsver speciāliste.

Pēc Slimību profilakses un kontroles centra (SPKC) datiem, cigarešu dūmiem tiek pakļauti ievērojams skaits bērnu un arī pieaugušo – aptuveni 45 procenti skolēnu pētījumā atzinuši, ka viņu mājās viņu klātbūtnē kāds smēķē. Tas ir ļoti liels skaits bērnu, kuri pasīvi smēķē. Papildus tam jāmin, ka bērni saskaras ar cigarešu dūmiem sabiedriskās vietās, un šo jauniešu skaits sasniedz jau 67 procentus. «Cilvēki maldīgi domā: ja es neredzu dūmus, tātad to nav, bet patiesībā dūmi ne vienmēr ir redzami, tie saglabājas gaisā stundām ilgi un ir tikpat kaitīgi kā acīmredzamie dūmi,» saka S. KļaviņaMakrecka. Dūmi paliek mēbelēs, apģērbā, visur, kur smēķētājs dūmus izpūtis, un visur saglabājas tās pašas kaitīgās vielas, kas cigaretē (250 no cigaretē sastopamajām vielām ir kaitīgas cilvēka veselībai). Pat smēķējot pie atvērta loga, telpā ieplūstošie dūmi saglabājas stundām. Par pasīviem smēķētājiem var uzskatīt arī mazus bērnus, pat zīdaiņus, ja viņu vecāki smēķē, jo izelpā tieši tāpat saglabājas kaitīgās vielas.

«Pasīvā smēķēšana faktiski nolemj bērnu nākotnē dažādām saslimšanām, bet mūsu bērni ir pelnījuši dzīvot vidē, kas brīva no cigarešu dūmiem,» saka veselības ministrs Guntis Belēvičs. Veselības ministrija un SPKC kopīgi līdz gada beigām īsteno sociālu kampaņu pret pasīvo smēķēšanu Izvairies no smēķētāja!, lai mudinātu vecākus – gan smēķētājus, gan nesmēķētājus – pasargāt bērnus no cigarešu dūmiem.

Bērnu pneimoloģe Renāte Snipe uzsver, ka pasīvā smēķēšana palielina risku bērnam saslimt ar bronhītu, astmu, sēkšanu, vidusauss iekaisumu. «Bērns elpo ātrāk nekā pieaugušais, tāpēc ieelpo daudz vairāk kaitīgo vielu uz vienu ķermeņa kilogramu, tāpēc viņš cieš daudz vairāk nekā pieaugušais,» norāda ārste. Kampaņas organizētāji arī aicina cilvēkus būt drosmīgiem un aizrādīt, ja kāds smēķē bērna klātbūtnē vai vispār sabiedriskā vietā.

Smēķētāji un nesmēķētāji Latvijā %

49,4 Nesmēķē

36,1 Smēķē ik dienu

1,5 Smēķē pa laikam

13  Atmetuši smēķēšanu

Cik cilvēku pakļauti pasīvai smēķēšanai?

44,6% skolēnu pēdējās nedēļas laikā mājās viņu klātbūtnē kāds no ģimenes ir smēķējis

47% bērnu norādījuši, ka ir pakļauti pasīvai smēķēšanai telpās ārpus mājas

66,9% skolēnu pakļauti pasīvai smēķēšanai sabiedriskās vietās ārpus telpām, piemēram, parkā, uz ielas, transporta pieturvietās

43,2% vīrieši un 30,2% sieviešu norāda, ka ģimenē ir kāds, kurš smēķē mājās citu cilvēku klātbūtnē

Avots: Slimību profilakses un kontroles centrs