RSU noliedz iespējamās problēmas ar centra renovāciju

© rsu.lv

Reaģējot uz publiski izskanējušo informāciju, ka Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Medicīnas izglītības tehnoloģiju centra (MITC) ēka renovēta pēc projekta, kurā viltoti galvenā arhitekta paraksti, RSU pauž pārliecību, ka tā tiek ievilkta blēdīgu partneru attiecību kārtošanā, kas grauj augstskolas un tās modernā MITC reputāciju.

Kā aģentūru LETA informēja RSU, augstskola lūdz Rīgas pilsētas būvvaldi un attiecīgās tiesībsargājošās iestādes pēc iespējas ātrāk izmeklēt šo gadījumu, atrast vainīgos un nepieļaut RSU vārda nepamatotu nomelnošanu. RSU pauž, ka centra ēka ir droša ikvienam docētājam un studentam, turklāt ēka ir arī atzīta par draudzīgu cilvēkiem ar īpašām vajadzībām, uzsver universitātē. RSU sadarbosies ar atbildīgajām iestādēm jautājuma iespējami ātrākā atrisināšanā.

RSU MITC tapa, rekonstruējot jau agrāk būvētu poliklīnikas ēku, kuru pielāgoja RSU, nepalielinot ne nesošo konstrukciju noslodzi, ne stāvu skaitu. Ēkas tapšanu un nodošanu stingri uzraudzīja Valsts izglītības attīstības aģentūra (VIAA), jo tā tapa par ERAF finanšu līdzekļiem, līdz ar to jebkādas aizdomas un asociācijas ar citiem bīstamajiem objektiem ir klaji nepamatotas un bezatbildīgas, pārliecināta RSU.

"Lai gan publiski ir izskanējušas aizdomas par RSU MITC būvniecības projekta noformēšanas nelikumībām, taču tā ir ēna pār trešās puses - arhitektu biroja AS "Pilsētprojekts" darbības likumību, nevis RSU," pauda universitātē, tupinot, ka RSU veica iepirkumu par būvprojekta izstrādi un autoruzraudzību, kurā ar zemāko cenu 2009.gadā uzvarēja "Pilsētprojekts" - 29 370 lati, to skaitā 2000 lati par autoruzraudzību.

Kad bija jāveic autoruzraudzība, RSU saņēma ziņu, ka AS "Pilsētprojekts" kā uzņēmums ir iekļauts Maksātnespējas datubāzē un tam pasludināts maksātnespējas process. Šādā gadījumā likums nosaka, ka var lūgt veikt autoruzraudzību tehniskā projekta arhitektiem, un RSU šajā sakarā aizsūtīja vēstuli arhitektiem Vitālijam Fjodorovam un Daigai Atvarei ar jautājumu, vai viņi ir gatavi veikt autoruzraudzību. No abiem arhitektiem tika saņemts atteikums. Tāpēc 2010.gadā tika izsludināts konkurss par autoruzraudzību, ko veica cits uzņēmums, kas tālāk novadīja projektu līdz galam. Neviens no "Pilsētprojekta" arhitektiem nenorādīja, ka viņu starpā būtu nesaskaņas vai kādam no viņiem būtu iebildumi pret RSU pasūtīto projektu, norādīja RSU, piebilstot, ka projekta dokumentāciju pirms skaņošanas un akceptēšanas būvvaldē pārbaudīja un projekta ekspertīzi veica attiecīgie eksperti.

Rekonstrukcijas gaitā darbu kvalitāti uzraudzīja būvuzraugi, papildus projekts tika skrupulozi uzraudzīts no VIAA puses, jo tika finansēts no ERAF līdzekļiem, tāpēc nekādas atkāpes procedūrās nedrīkstēja būt. Jau trīs gadus ēka tiek sekmīgi ekspluatēta universitātes un studentu vajadzībām, regulāri apsekojot tās drošību atbilstoši visiem LR normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. RSU vienmēr ir stingri sekojusi līdzi drošībai tās apsaimniekošanā esošajās ēkās un turpinās to darīt arī turpmāk, piemēram 2014.gada martā veica MITC ēkas vizuālo apsekošanu. Atkārtoti norādām, ka 2015.gada jūnijā ēku apmeklēja un pārbaudi veica Būvniecības valsts kontroles biroja būvinspektors, savā atzinumā atzīstot, ka ēkai nav konstatētas nedrošuma pazīmes

RSU vērš uzmanību, ka augstskola nav saņēmusi nekāda veida rakstisku paziņojumu no būvniecību kontrolējošām iestādēm, kas saistīts ar šīs ēkas rekonstrukciju. RSU cer, ka visas nelikumības par trešo pušu bezatbildību un nolaidību, ja tā izrādies patiesība, tiks risinātas likumdošanā noteiktajā kārtībā.

Kā ziņots, RSU Medicīnas izglītības tehnoloģiju centra ēka renovēta pēc projekta, kurā viltoti galvenā arhitekta paraksti. Lai pārbaudītu šīs aizdomas, Rīgas būvvalde ir vērsusies Valsts policijā, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".

Būvprojekta vadītājs-arhitekts ir galvenā atbildīgā persona, bez kuras paraksta sākt celtniecību nevar. Rīgas pilsētas būvvalde viltojumu nav konstatējusi un projektu akceptējusi, tomēr tagad būvniecības uzraugi ir vērsušies policijā.

Latvijā

Latvijas Nacionālais dabas muzejs ir bagātību krātuve – daudznozaru dabaszinātņu muzejs, kurā glabājas ģeoloģiskie, entomoloģiskie, paleontoloģiskie, zooloģiskie, botāniskie, mikoloģiskie un antropoloģiskie priekšmeti. Krājums sistemātiski tiek papildināts, ievācot priekšmetus dabā, iepērkot, saņemot dāvinājumus. Muzeja krājumā ir daudzas Latvijā un pasaulē izzūdošas un jau izmirušas sugas, tāpēc kolekciju vērtība ar katru gadu pieaug. Arvien aktuālāks kļūst jautājums par šo vērtību ilglaicīgu saglabāšanu un kā tās nosargāt globālo krīžu, tostarp kara, gadījumā. Par muzeja vērtībām un muzeoloģiskajiem smalkumiem intervijā “nra.lv” stāsta muzeja direktore Skaidrīte Ruskule.

Svarīgākais