Aldermane: Latvijā uz integrāciju skatās pārāk šauri

Šorīt intervijā Latvijas Radio viņa sacīja, ka Latvijas priekšstats par to, kā sabiedrībā būtu jāintegrē bēgļi, krasi atšķiras no izpratnes citviet pasaulē, piemēram, Latvija pārāk lielu nozīmi piešķir nepieciešamībai mācīt imigrantiem valsts valodu. "Kad mēs runājam par integrēšanos sabiedrībā, pirmais un galvenais jautājums ir latviešu valodas iemācīšana. Ir vismaz deviņi vai desmit cilvēku integrēšanas sabiedrībā kritēriji, un tikai viens no tiem ir valoda," sacīja Rīgas domes pārstāve, uzsverot, ka bēgļi, kuri būs ieradušies Latvijā, šeit, visticamāk, nepaliks uz dzīvi.

Aldermane arī uzsvēra, ka citviet pasaulē ir izveidoti integrācijas centri, kuros imigranti var uzzināt par attiecīgās valsts vēsturi, tradīcijām, galvenajām vērtībām un tabu, tikmēr "mēs liekam akcentu uz valodu un tālāk nesakām neviena vārda".

Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta komitejas priekšsēdētāja pauda nožēlu, ka Latvija par bēgļu uzņemšanu sākusi domāt tikai tagad, nevis pirms vairākiem gadiem. Viņa arī norādīja, ka liela daļa Latvijas pašvaldību līdz šim vispār nav strādājusi ar sabiedrības integrāciju, savukārt Rīga to ir darījusi piecus gadus.

Ja Latvija nebūtu naivi cerējusi, ka bēgļi līdz šejienei neatnāks, mums tagad būtu diezgan skaidrs plāns, ko ar šiem cilvēkiem darīt, sacīja Aldermane, uzsverot, ka pagaidām gan pašvaldība nezina, kam īsti tai jābūt gatavai, jo valdībai nav skaidra plāna bēgļu uzņemšanai.

Kā ziņots, EK prezidents Žans Klods Junkers gatavojas trešdien nākt klajā ar prasību ievērojami palielināt to patvēruma meklētāju skaitu, kuri sadalāmi pa visām Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīm.

Kā stāsta amatpersonas, kas iepazīstinātas ar Junkera projektu, ar kuru viņš grasās nākt klajā savā pirmajā uzrunā par stāvokli ES Eiropas Parlamentā (EP), EK vēlas, lai uz citām dalībvalstīm tiktu pārvietoti 160 000 patvēruma meklētāju, kas šobrīd ieradušies Itālijā, Grieķijā un Ungārijā.

Junkera uzruna EP paredzēta trešdienas rītā, un sagaidāms, ka tajā EK prezidents izklāstīs priekšlikumus nelegālās imigrācijas krīzes risināšanai, kuri tiks likti galdā 14.septembrī gaidāmajā dalībvalstu tieslietu un iekšlietu ministru ārkārtas sanāksmē.

Jau vēstīts, ka ES valstu un valdību vadītāji iepriekš vienojās, ka dalībvalstis nākamajos gados varētu uzņemt 60 000 bēgļu, tomēr par konkrētu risinājumu bēgļu uzņemšanai un sadalīšanai pa valstīm diskusijas vēl turpināsies. Paredzēts, ka ES valstu iekšlietu ministri līdz jūlija beigām vienosies par konkrētu piedāvājumu bēgļu uzņemšanai dalībvalstīs.

Tiek plānots, ka ES valstis nākamajos divos gados uzņems 40 000 patvēruma meklētāju no Sīrijas un Eritrejas, kuri atrodas Itālijā un Grieķijā. Tāpat paredzēts nodrošināt mītnesvietu 20 000 cilvēku no trešajām valstīm, kuriem nepārprotami nepieciešama starptautiska aizsardzība.

Valdība 6.jūlija ārkārtas sēdē vienojās par Latvijas nostāju bēgļu jautājumā, paredzot, ka divu gadu laikā mūsu valsts varētu uzņemt 250 šādu cilvēku.