Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs atbalsta valsts 2016. gada budžeta projektu ar labiem vārdiem un solījumu iemaksāt budžetā naudu arī no savas kabatas.
«Mēs solidarizēsimies. Ja tāds lēmums būs, tad mēs šo nodokli maksāsim,» I. Rimšēvičs teica par budžeta projektu, kura izpildes nodrošināšanai paredzēts ieviest jaunu nodokli cilvēkiem ar tādiem ieņēmumiem kā I. Rimšēvičam un vēl citiem vadošajiem bankas darbiniekiem.
Valdība sauc jauno nodokli par solidaritātes nodokli. Proti, lielo algu saņēmēji tiek aicināti solidarizēties ar visiem pārējiem tādā nozīmē, ka arī lielie ienākumi tiks aplikti ar valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu likmi. Šobrīd lielo algu saņēmēji vēl ir palaisti nodokļa, t. i., sociālo iemaksu brīvdienās, lai viņi vēlāk nevarētu prasīt pārmērīgi lielas pensijas un sociālos pabalstus bezdarba, slimības u. c. gadījumos. Pēc sociālo iemaksu pārsaukšanas par nodokli viņi varēs no šīs naudas gūt tikai tādus pašus labumus kā visi pārējie Latvija iedzīvotāji – cik nu katrs izmanto valsts finansētās slimnīcas un skolas, ceļus utt.
Atbrīvota no sociālajām iemaksām ir tā algas daļa, kas pārsniedz 48 600 eiro gadā. Valstī ir apmēram 4,7 tūkstoši cilvēku, kuri spēj nopelnīt vairāk par šo summu. I. Rimšēvičs spēj nopelnīt daudz vairāk. Viņa ienākumu deklarācija parāda, ka 2014. gadā viņš algots ar 139 644,27 eiro. Tas pārsniedz ar sociālajām iemaksām aplikto algu par 91 tūkstoti eiro. Protams, 2014. gada alga nav tā, uz kuru attieksies 2016. gadā ieviests nodoklis, tomēr kaut kādu solidaritātes rādītāju naudas izteiksmē tā iezīmē. Maksājuma struktūru paredzēts saglabāt atbilstoši sociālo iemaksu sadalījumam starp 10,5% darba ņēmējam un 23,59% darba devējam. Varētu iedomāties, ka I. Rimšēviča ienākumi nākamgad saruks par 1/10 daļu no 90 000, kas būtu –9000 eiro gadā jeb nepilns tūkstotis eiro mēnesī. Viņš atteicās atbildēt, cik liels būtu viņa solidaritātes maksājums pēc viņa paša aprēķiniem.
Jaunais maksājums uz I. Rimšēviču attiecas divkārši. Viņam ne vien jārēķinās ar savas algas samazinājumu, bet arī jānodrošina darba devēja maksājumu pieaugums valstij gan pašam par sevi, gan par saviem augsti atalgotajiem darbiniekiem. Solidaritātes budžets summāri maz ko iegūs no Latvijas Bankas naudas izteiksmē, ja valsts banka atdos valstij jaunajā nodoklī to naudu, ko tā jau līdz šim atdeva valstij kā lielāko daļu no savas peļņas. Bankas 2014. gada pārskats uzrāda 48,3 miljonu eiro peļņu un 38,3 miljonu maksājumu valstij. No šāda līmeņa peļņas nebūs grūti segt izdevumus, kādus jaunais nodoklis radīs ne tikai iestādei, bet arī tās darbiniekiem. Faktiski tas būs brīvprātīgs I. Rimšēviča jeb bankas padomes un valdes lēmums, vai atbalstīt Latvijas valdību ar reāliem papildu maksājumiem valsts budžetā, vai tikai ar jaunu grāmatvedības darbības veikšanu jau esošā maksājumu apjoma atdošanai valstij.