Bargajā salā pieprasījums pēc malkas dubultojies

 
©Aigars Eglīte

Bargajā salā malka kūst kā saldējums karstā vasaras dienā – mājokļu kurināšanai ziemai sagatavotie krājumi daudzām ģimenēm jau iet uz beigām, taču iegādāties veselu kravu sausas priežu, bērzu vai ošu malkas liedz plānais maciņš.

Tāpēc šobrīd lielākoties malka tiek pirkta nevis steriem vai kravām, bet gan maisos, kas galarezultātā izmaksā dārgāk.

Malku šobrīd piedāvā iegādāties gan malkas plačos, gan tirdzniecībā no automašīnas, gan galdniecības uzņēmumos, kā arī ar reklāmas sludinājumu starpniecību. Tikpat dažāds kā to piedāvājums – bērza, alkšņa, oša, ozola malka, koksnes atlikumi – ir arī mērvienības, kādās malku pārdod, – maisi, steri, kubikmetri, beramkubi, kravas. Līdz ar to ir grūti salīdzināt dažādu pārdevēju piedāvātās cenas. Pat vienādā mērvienībā malkas tās apjoms var atšķirties atkarībā no tā, vai pagales ir saliktas cieši cita pie citas vai malka ir vienkārši iebērta kravas kastē. Jo nekārtīgāka kaudze, jo malkas apjoms tajā ir mazāks. Tāpēc pircējiem nereti nākas vilties, kad nopirktā krava malkas ar it kā pieciem kubikmetriem, atvesta mājās un sakrauta šķūnītī, pārvēršas tikai par trim kubikmetriem.

Šogad krava malkas maksā aptuveni 100 latu. Pirms astoņiem gadiem par tādu pašu apjomu šā kurināmā pārdevējs prasīja 45 latus, bet pirms diviem gadiem – treknajā 2007./2008. gada ziemā – pat 150 latu.

Malkas placī Āgenskalnā kravu malkas vakar varēja nopirkt par 80 latiem. Saimnieks, kurš gan vēlējās palikt anonīms, Neatkarīgajai stāstīja, ka šogad, neskatoties uz bargo salu, pircēju tomēr nav daudz. Bijis periods, kad vienpadsmit dienas pēc kārtas nebija izdevies pārdot nevienu kravu. "Cilvēkiem nav naudas, lai nopirktu tik daudz malkas, cik ir nepieciešams. Lielākā daļa cenšas taupīt arī uz malkas rēķina," skaidroja malkas pārdevējs. Viņaprāt, malkas cena Latvijā ir atkarīga ne tikai no ziemas barguma un iedzīvotāju pirktspējas, bet arī no koksnes cenas eksporta tirgos – jo eksporta cena augstāka, jo dārgāk par malku jāmaksā arī vietējiem patērētājiem.

Savukārt būvmateriālu veikalos, kur malku pārdod maisos un kastēs, pieprasījums pēc tās, salīdzinot ar pagājušo ziemu, ir dubultojies. K-Rauta veikalos šobrīd nopērkama maisos iefasēta alkšņu un bērzu malka (40 litru) un kartona kastē salikta ošu malka (22 litri). Alkšņu malkas maiss maksā 1,81 latu, bērza malkas maiss – 2,72 latus, kaste ošu malkas – 2,17 latu, ieskaitot 10% PVN. Šoziem malkas cenas K-Rauta veikalā ir par 20% zemāka nekā pērn, Neatkarīgajai atzina Rautakesko mārketinga komunikāciju vadītāja Ieva Zlaugotne.

***

UZZIŅAI

Par labi izžuvušu malku var uzskatīt tādu malku, kura glabāta labi vēdinātā nojumē no 18 mēnešiem līdz 2 gadiem.

Pieļaujamais mitruma daudzums ir 20%.

Vislielākā siltumatdeve ir ozolam, osim, kļavai, bērzam, alksnim. Apses un liepas malkai siltumatdeve ir divas reizes mazāka nekā ozolam.

Lai ziemu pārlaistu siltumā, 2–3 istabu dzīvoklim ar vecu krāsni vajag 5 līdz 7 sterus malkas.

Malkas cenas*, lati kravā

Sauss skujkoks 110

Kaltēts alksnis 135

Alksnis 90

Bērzs 115

Osis/ozols 110

* skaldīta malka, kravas tilpums – 6 m3, nesakrāmēta

Avots: www.malkastirgus.lv

 

Ko Tu domā par citu lasītāju komentāriem? Izsaki savu viedokli!