Ministrija skaidro, kāpēc nemaksā LNB būvniekiem
Kultūras ministrijai (KM) nav pamata veikt maksājumu "Nacionālajai būvkompāniju apvienībai" 4,8 miljonu apmērā par Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēkas būvniecību, ja būvnieki neatlīdzina indeksācijas izmaksu korekcijā sakrājušos 5,3 miljonus eiro, aģentūrai LETA komentēja KM valsts sekretārs Sandis Voldiņš.
Viņš norādīja, ka KM korekti pilda saistības atbilstoši 2008.gadā noslēgtajā līgumā noteiktajam un aicina būvniekus rīkoties tāpat.
Voldiņš uzvēra, ka KM kategoriski noraida būvnieka publiski pausto informāciju par LNB projekta pabeigšanai rezervēto līdzekļu izšķērdēšanu. Būvnieki apgalvojuši, ka Valsts kasē šī gada sākumā bija rezervēti vairāk nekā 11,6 miljoni, no kuriem vairāk nekā četri miljoni eiro iztērēti būvuzraudzībai, mēbelēm, aprīkojumam un citiem ar būvniecību nesaistītiem jautājumiem. Pēc KM pārstāvja teiktā, tā ir dezinformēšana un līdzekļi Valsts kasē šim mērķim ir pietiekami. To apliecina arī KM mājaslapā publicētie konta izraksti, kurus ministrija izlēmusi publicēt, lai pierādītu teikto. 2015.gada sākumā LNB projekta īstenošanai Valsts kasē atvērtajos kontos bijuši uzkrāts 11 673 729,91 eiro, bet tā atlikums 1.septembrī ir 10 948 528,59 eiro.
KM uzskata, ka indeksācija ir jāveic atbilstoši līguma nosacījumiem. Izmaksu korekcijai piemērojamie indeksi līgumā ir definēti nepārprotami - tostarp līguma sadaļā "Piedāvājuma pielikums" ir dota precīza indeksu definīcija un avots - Līgums par LNB būvniecību.
KM nenosaka indeksu apmēru un indeksācijas aprēķinu - atbilstoši līguma nosacījumiem piemērojamos būvniecības izmaksu indeksus iesniedz Centrālā statistikas pārvalde (CSP), kas paredz arī būvniecības darbu izmaksu indeksācijas kārtību. Līgumam piemērojamos indeksus (t.i., indeksus pret līgumā noteikto bāzes periodu) CSP nepublicē. CSP ir sniegusi publiski pieejamu informāciju, ka gadījumā, ja ir nepieciešami statistiskie dati, kas nav publicēti CSP publikācijās un nav atrodami CSP datubāzēs, ir jāvēršas pie CSP ar iesniegumu un jānorāda nepieciešamā informācija. Lai pārliecinātos par līgumā definēto indeksu noteikto saturu, KM vēlreiz iesniedza pieprasījumu CSP ar lūgumu izdot oficiālos datus par būvniecības izmaksu izmaiņām resursu pamatgrupās pa ceturkšņiem. CSP kā kompetentai iestādei KM pieprasījums ir bijis saprotams kā skaidri un viennozīmīgi formulēts, un atbilstoši šim pieprasījumam tika izsniegta izziņa - Centrālās statistikas pārvaldes izziņa par būvniecības izmaksu indeksiem.
KM apliecina, ka būvuzraudzības grupa "Hill International" ir pieņēmusi visus pilnsabiedrības "Nacionālā būvkompāniju apvienība" veiktos būvdarbus, kas izpildīti līdz 2014.gada 1.oktobrim, un KM veikusi šo darbu apmaksu 189 929 926 eiro (ar PVN) apmērā atbilstoši līguma nosacījumiem - "KM maksājumi pilnsabiedrībai "Nacionālā būvkompāniju apvienība" par LNB ēkas būvdarbiem".
KM noraida būvnieka pārmetumus, ka ieturējuma naudas pirmās puses izmaksa nav notikusi KM vainas dēļ. Līguma izpildes gaitā būvnieks vairākkārt ir lūdzis atlikt ieturējuma pirmās daļas izmaksu, norādot, ka ieturējuma nauda var tikt izmantota indeksācijas parāda dzēšanai. To "Nacionālā būvkompāniju apvienība" ir apliecinājusi arī savās 2014.gada 13.marta un 11.jūnija vēstulēs.
Reaģējot uz pilnsabiedrības "Nacionālā būvkompāniju apvienība" 31. augustā valsts augstākajām amatpersonām, finanšu ministram Jānim Reiram (V) un kultūras ministrei Dacei Melbārdei (VL-TB/LNNK) adresēto publisko vēstuli, kā arī turpmāk publiski paustajiem izteikumiem, Kultūras ministrija (KM) norāda, ka maksājumi un aprēķini "Nacionālajai būvkompāniju apvienībai" par Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) būvniecības darbiem tiek veikti atbilstoši 2008.gadā noslēgtajam līgumam. Krīzes laikā deflācijas rezultātā samazinājās summa, kura valstij jāmaksā būvniekam par LNB būvniecību, un kopš 2011. gada būvnieks mainījis viedokli par darbu gala aprēķinu, pārmetot KM saistību nepildīšanu un projektam paredzēto līdzekļu izšķērdēšanu. Lai novērstu dezinformācijas procesu, KM uzskata par nepieciešamu publicēt ar šīm domstarpībām saistītos dokumentus.
Būvnieks apgalvo, ka LNB projekta pabeigšanai Valsts kasē šī gada sākumā bija rezervēti vairāk nekā 11,6 miljoni eiro, no kuriem vairāk nekā četri miljoni eiro iztērēti ar būvniecību nesaistītiem jautājumiem. KM noraida šo informāciju - būvdarbi ir tikai viena no projekta darbu plāna sastāvdaļām, un līdzekļu izlietojums tiek veikts atbilstoši LNB projekta īstenošanas uzraudzības padomes apstiprinātam finansējuma plānam. 2015.gada sākumā LNB projekta īstenošanai Valsts kasē atvērtajos kontos bija uzkrāts 11 673 729,91 eiro, šobrīd atlikums (uz 1.septembri) ir 10 948 528,59 eiro: KM konta izraksts un LNB konta izraksts.
KM uzskata, ka indeksācija ir jāveic atbilstoši līguma nosacījumiem. Izmaksu korekcijai piemērojamie indeksi līgumā ir definēti viennozīmīgi un nepārprotami - tostarp līguma sadaļā "Piedāvājuma pielikums" ir dota precīza indeksu definīcija un avots.
Kā ziņots, vairāki desmiti LNB būvniecībā iesaistīto uzņēmēju pauduši sašutumu par valsts institūciju un amatpersonu bezatbildīgo rīcību, nepildot saistības par LNB projekta īstenošanas pabeigšanu. Pusotru gadu pēc darbu pabeigšanas un apstiprinājuma par to pieņemšanu valsts "Nacionālajai būvkompāniju apvienībai" arvien nav samaksājusi 4,8 miljonus eiro, kas ir pirmā daļa no būvdarbu laikā atbilstoši līgumam ieturētās naudas.
Savukārt KM apgalvo, ka, mainot LNB būvniecības līguma nosacījumus, "Nacionālā būvkompāniju apvienība" cer no valsts iegūt papildus vairāk nekā deviņus miljonus eiro. Ministrijas pārstāvji norādījuši, ka maksājumi un aprēķini "Nacionālajai būvkompāniju apvienībai" par LNB būvniecības darbiem tiek veikti atbilstoši 2008.gadā noslēgtajam līgumam. Krīzes laikā deflācijas rezultātā samazinājās summa, kura valstij jāmaksā būvniekiem par LNB būvniecību, un kopš 2011.gada būvnieki esot mainījuši viedokli par darbu gala aprēķinu.
KM norādījusi, ka savā publiskajā paziņojumā "Nacionālā būvkompāniju apvienība" noklusē, ka saskaņā ar 2015.gada sākumā "Hill International" aprēķināto izmaksu korekciju, kas radusies deflācijas rezultātā, būvnieki valstij ir parādā 5,3 miljonus eiro. Būvnieki šos aprēķinus neesot ne apstiprinājuši, ne nolieguši.
"Nacionālā būvkompāniju apvienība" par vēršanos tiesā lems pēc LNB Uzraudzības padomes lēmuma pieņemšanas. Padome varētu tikt sasaukta aiznākamajā nedēļā laika posmā no 14. līdz 18.septembrim, taču precīzs datums vēl nav zināms.