Traģisko avāriju galvenais iemesls - autovadītāju bezatbildība

© F64

Šā gada augustā Latvijā avārijās dzīvības zaudēja ļoti liels skaits cilvēku, šorīt LNT pastāstīja Valsts policijas Galvenās kārtības policijas pārvaldes priekšnieks Artis Velšs. Šīm traģiskajām avārijām nav īsti vienojošu elementu, bet galvenais iemesls bija vadītāju bezatbildība pret ceļu satiksmes noteikumiem un pret līdzcilvēkiem, kas atrodas mašīnā, pārgalvība un nogurums.

Pērn par melno mēnesi ceļu satiksmē kļuva novembris, kad gāja bojā liels skaits gājēju, savukārt šogad par tādu kļuvis augusts, kurā avārijās dzīvības zaudēja 28 cilvēki, kas pēdējos gados ir lielākais bojāgājušo skaits vasaras mēnešos.

Vaicāts, ko darīt, lai traģisko avāriju skaitu mazinātu, Velšs uzsvēra, ka jāiesaistās ir visiem, ne tikai policijai, jo tā nevar nolikt policistu uz katra ceļa un katrā kilometrā. Tā vietā būtu jāmainās sabiedrības attieksmei un jāuzlabo kopējā braukšanas kultūra. Velšs kā piemēru sabiedrības nihilistiskajai attieksmei pret ceļu satiksmes noteikumiem minēja savu šī rīta braucienu ar auto, kura laikā viņš novērojis piecus vai sešus pārkāpumus.

Lai risinātu problēmu, Valsts policija arī nosūtījusi vēstuli satiksmes ministram, jo uzskata, ka ir nepieciešams uzlabot Latvijas ceļu infrastruktūru, piemēram, Latvijā uz ceļiem faktiski netiek klāti ceļu apzīmējumi, kas izraisa vibrāciju braukšanas joslas mainīšanas gadījumā. Velšs ir pārliecināts, ka šādi nelieli uzlabojumi, kas nebūtu pārāk dārgi, varētu palīdzēt mazināt negadījumu skaitu.

Runājot par beidzamo nedēļu smagākajām avārijām, Velšs pastāstīja, ka Bauskas šosejas avārijai policijai meklē lieciniekus, konkrēti, smagās automašīnas vadītāju, kuru apdzina avāriju izraisījušais autobraucējs no Polijas. Policija ir atradusi vairākus negadījuma aculieciniekus, taču neviens no tiem īsti nav piefiksējis auto numuru un citas nianses.

Arī Rankas novada avārijā turpinās izmeklēšana. Pēc Velša vārdiem, šis gadījums parāda, ka ne tikai privātpersonas, bet arī uzņēmēji pieļauj, ka ceļu satiksmes noteikumus var neievērot.

Latvijā

Eiropas mājdzīvnieku produktu izplatītāju un ražotāju asociācija FEDIAF veikusi pētījumus par kaķu skaitu Eiropas valstu mājsaimniecībās. Pētnieki secinājuši, ka Latvijā kaķi dzīvo 37% no visām mājsaimniecībām. Tas ir trešais augstākais rādītājs Eiropas valstīs. Pirmajā vietā ar 48% ir Rumānija, otrajā ar 41% atrodas Polija. Kā izskaidrot to, ka esam tik ļoti pieķērušies šiem mīļajiem mājdzīvniekiem; kas mums tik ļoti patīk kaķos – pētījumu rezultātus “Neatkarīgajai” skaidro dzīvnieku mājvietas “Ulubele” saimniece Ilze Džonsone un sociologs Aigars Freimanis.