Eiroparlamenta deputāts Artis Pabriks savā facebook profilā publicējis fotoattēlu, kurā redzams kāda nezināma Krievijas pārtikas veikala plaukts, kurā atrodas Latvijas zivju uzņēmuma "Goldfish" šprotes eļļā, bet kā ražotājvalsts norādīta nevis Latvija, bet gan Kaļiņingrada. Iespējams, ka ar šo mazo viltību mēģināts apiet 4. jūnijā pieņemto Krievijas lēmumu par aizliegumu visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.
Augusta sākumā Krievijas sabiedrībā sāka parādīties sašutums par valdības lēmumu masveidā iznīcināt pārtikas produktus, kas valstī ievesti, apejot Maskavas noteikto Rietumu produktu embargo.
Jau ziņojām, ka PVD 4.jūnijā saņēmis Krievijas veterinārās un fitosanitārās uzraudzības dienesta "Roseļhoznadzor" oficiālu paziņojumu par to, ka ir spēkā aizliegums visam Latvijas zvejas produktu eksportam uz Krieviju.
Jau 29.maijā Krievija neoficiāli pavēstīja, ka aizliegs Latvijas un Igaunijas zivju produkcijas importu, pamatojot to ar ''atklāto pārkāpumu sistemātisko raksturu''.
Kā toreiz atzina zemkopības ministrs Jānis Dūklavs, aizliegums nav saistāms ar šprotu kvalitāti, bet, iespējams, ar Latvijas prezidentūru Eiropas Savienības Padomē.
Tāpat viņš atzina, ka pagaidām pāragri prognozēt eksporta aizlieguma ekonomisko zaudējumu apmēru, bet atzina, ka zivrūpnieki var rēķināties ar valsts atbalstu.
"Lai gan zaudējumi būs, to apmēri nebūs katastrofāli. Rubļa krituma dēļ cenas ir zemas, pirktspēja vāja un peļņa Krievijas tirgū šprotu ražotājiem vairs nav tāda kā agrāk. Tomēr runāšu ar premjerministri, ar valdību, lai ražotāji varētu rēķināties ar valsts atbalstu, līdzīgi kā tas bija piena nozarē. No Eiropas nekāda atbalsta gan nebūs, jo vairākkārt norādīts, ka ražotājiem bija jārēķinās ar Krievijas tirgus nestabilitāti," atzina ministrs.
Uz Krieviju Latvijas zivrūpnieki eksportē aptuveni 50% produkcijas par kopējo vērtību aptuveni 100 miljonu eiro gadā. Šprotes Latvijā ražo aptuveni 20 uzņēmumi.
Uz svaigajām, saldētajām un atdzesētajām zivīm no Latvijas un Igaunijas jau tāpat attiecas importa aizliegums, ko Krievija noteica Eiropas Savienības (ES) pārtikas precēm, reaģējot uz Rietumu sankcijām, kas tika vērstas pret Maskavu pēc iebrukuma Ukrainā.