Saeimā pārstāvēto opozīcijas partiju pārstāvji lielākoties asi kritizē valdības panākto vienošanos par būtiskākajiem nākamā gada budžeta jautājumiem. Opozīcija pauž, ka budžeta veidošana liecina par haosu un apliecina, ka valdībai nav skaidra mērķa un darbības plāna.
"Saskaņas" Saeimas frakcijas vadītāja vietnieks Valērijs Agešins aģentūrai LETA sacīja, ka budžets "neiztur nekādu kritiku" un sabiedrībā valda "totāla neticība valdības solījumiem". Pēkšņas iniciatīvas par nodokļu izmaiņām liecina par haosu un sistēmiskas pieejas trūkumu, uzskata politiķis.
Viņš domā, ka, piemēram, tā dēvētais solidaritātes nodoklis neiztur kritiku - tas skar ļoti šauru cilvēku loku un valdības ieceres esot tālu no progresivitātes nodokļos. Tikmēr valdība pašlaik nodarbojas ar pašslavināšanu saistībā ar budžetu, norādīja deputāts. Agešins cer, ka, nonākot Saeimā, budžets tiks uzlabots, un "Saskaņa" plāno iesniegt priekšlikumus izmaiņām budžeta projektā.
Latvijas Reģionu apvienības (LRA) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dainis Liepiņš norādīja, ka Ministru kabinets ir atbalstījis "vēl vienu nekam nederīgu" budžeta projektu, kas parāda, ka valdībai nav nedz skaidra mērķa, nedz darbības plāna. Mazā cilvēka vajadzības netiek nosegtas, un par to liecina, piemēram, valdības politika mikrouzņēmumu darbības, tostarp nodokļu, jomā. Šādas attieksmes dēļ samazinoties uzņēmējdarbības aktivitāte, akcentēja Liepiņš.
"Trakākais, ka atkal tiks dalītas deputātu kvotas," izteicās politiķis, atsaucoties uz savā rīcībā esošo informāciju. Liepiņš arī pauda sašutumu, ka netiek mēģināts risināt visatļautību, kāda pastāv ar valsts kapitālsabiedrību tēriņiem, tāpat viņš kritizēja, ka ierēdņi lidmašīnās sēžot biznesa klases, nevis ekonomiskās klases, vietās. Šādā situācijā neviens iedzīvotājs negribēs rauties un maksāt nodokļus, uzsvēra politiķis.
Partijas "No sirds Latvijai" Saeimas frakcijas priekšsēdētājas vietnieks Gunārs Kūtris skaidroja, ka politiskajam spēkam vēl ir jāiepazīstas ar budžeta projektu, lai varētu to pilnībā izvērtēt. Tajā pašā laikā viņš negatīvi vērtē, ka valdība vairāk koncentrējas uz līdzekļu "atņemšanu" iedzīvotājiem caur nodokļiem, savukārt nav redzama tik liela izpildvaras aktivitāte, lai panāktu līdzekļu pieaugumu, attīstoties ekonomikai.
Kūtris skaidroja, ka NSL vēlētos salīdzināt, vai valdība papildu līdzekļus izglītībai un veselībai ir piešķīrusi, līdzīgi kā tas paredzēts politiskā spēka programmā. Viņš arī norādīja, ka ne visiem uzņēmējiem minimālās algas paaugstināšana ir "paceļama", tāpēc sociālo balansu labāk iespējams panākt, ceļot neapliekamo minimumu.
Jau ziņots, ka 31.augustā ārkārtas valdības sēdē ministri panāca galīgo vienošanos par būtiskākajiem nākamā gada budžetā atbalstāmajiem jautājumiem - nolemts, ka minimālā alga tiks palielināta līdz 370 eiro, kā arī tiks ieviests diferencētais neapliekamais minimums, vienlaikus par desmit eiro tiks palielināts arī vispārējais neapliekamais minimums.
Viens no risinājumiem nodokļu progresivitātei ir diferencētā neapliekamā minimuma ieviešana, kas būtiski mazinās slogu mazo algu saņēmējiem un palielinās to ienākumus. To pakāpeniski ieviešot, 2020.gadā mēnesī piemērotais neapliekamais minimums zemo algu saņēmējiem būs 160 eiro mēnesī.
Savukārt solidaritātes nodoklis, kas skars tikai 4700 lielo algu saņēmējus ar darba algu mēnesī vidēji virs 4000 eiro, ļaus novērst nevienlīdzību, ka noteikts personu loks var veikt būtiski mazākus nodokļu maksājumus no saviem darba ienākumiem. Tas, ka nodokļu slogs minimālās algas saņēmējiem ir teju tāds pats kā daudzreiz lielāku algu saņēmējiem, rada regresīvu darbaspēka nodokļu sistēmu.
Solidaritātes nodoklis veicinās taisnīgumu un dos papildu ieņēmumus valsts sociālo pabalstu izmaksai. Tāpat, gatavojot nodokļu pamatnostādnes, Finanšu ministrija plāno pārskatīt arī nodokļu regulējumu attiecībā uz kapitāla un patēriņam nodokļiem.
Lai vēl vairāk palielinātu iedzīvotāju ienākumus, paredzēts neapliekamo minimumu paaugstināt par 10 eiro - no pašreizējiem 75 uz 85 eiro. Šīs izmaiņas izjutīs ikviens darba ņēmējs. Atbalstīts arī Finanšu ministrijas ierosinājums palielināt minimālo algu līdz 370 eiro, kas uzlabos zemo algu saņēmēju finansiālo situāciju.
Nākamā gada budžetā galvenie nodokļu palielinājumi gaidāmi tādās jomās, kas neskar plašu sabiedrības daļu, bet gan šauru nodokļu maksātāju loku. Palielināti tiks tie nodokļi, kas ierobežo kaitīgus ieradumus, - akcīzes nodoklis tabakas lapām, elektronisko cigarešu uzpildes šķidrumiem un alkoholiskajiem dzērieniem.
Ārkārtas sēdē valdība izskatīja arī neatkarīgo institūciju budžeta pieprasījumus. Attiecībā uz neatkarīgo institūciju pieprasīto finansējumu valdība atbalstīja papildu līdzekļu piešķiršanu institūcijām par teju 1,2 miljoniem eiro neatliekamo pasākumu īstenošanai, ietverot arī finansējumu sabiedriskajiem medijiem sabiedrības saliedēšanas, nacionālās identitātes un valsts valodas pozīcijas nostiprināšanas pasākumiem. Neatkarīgajām institūcijām bāzes izdevumi 3% apmērā netiks samazināti.