Valdības solījums nākamgad pielikt minimālajai algai līdz 10 eiro mēnesī ir vairāk nekā pieticīgs, salīdzinot ar minimālās algas kāpināšanu par 40 eiro šogad.
Vakar valdības ēkā no rīta līdz vēlam vakaram vilkās valsts 2016. gada budžeta projekta sociāli jūtīgāko raksturojumu apspriešana: vai vispār un cik strauji tiks celta minimālā alga; vai tiks pildīts solījums samazināt iedzīvotāju ienākumu nodokļa likmi no 23% līdz 22%; vai ar šo nodokli neapliekamais ienākumu minimums tiks paaugstināts vai samazināts, vai vispār atcelts dažām nodokļa atvieglojuma izmantotāju grupām; vai tiks atceltas nodokļu brīvdienas lielo algu saņēmējiem. Vakar rīta pusē notika valdības, uzņēmēju un arodbiedrību pārstāvju tikšanās, pusdienlaikā – valdošo partiju līderu apspriede un no pēcpusdienas līdz vakaram – Ministru kabineta ārkārtas sēde.
Valdības tikšanās ar sociālajiem partneriem izvērtās par bāršanos, ko valdības partneri rezumēja ar kopīgu paziņojumu: «Nākamā gada budžeta piedāvājums liek domāt, ka turpmāk algu pieaugums Latvijā būtiski sabremzēsies, pieaugs ēnu ekonomika, kurā strādājošie baudīs lielākas priekšrocības nekā legālajā uzņēmējdarbībā strādājošie, kā arī samazināsies investīcijas, vēl vairāk mazinot jaunu, labi apmaksātu darba vietu rašanos» utt. Latvijas Darba devēju konfederācija un Brīvo arodbiedrību savienība pauda apņēmību doties uz Saeimu, lai izskaidrotu pozīcijas un opozīcijas deputātiem, ka valdības plāni vismaz par nākamā gada budžetu ir ārkārtīgi slikti plāni. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera papildināja šo pašu ainu ar solījumu sūdzēties Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai par viņas finanšu ministru Jāni Reiru.
Valdība šai neapmierinātībai lika pretī koalīcijas vadītāju apspriedi. Ja koalīcijas partijas ir vienojušās un vienošanos nepārkāpj, tad gluži vienalga, ko ar valdību neapmierināti cilvēki iestāsta opozīcijas deputātiem. Tie taču pēc definīcijas veido Saeimas mazākumu, kura balsis nav vajadzīgas budžeta likuma pieņemšanai.
Minimālās algas celšana ir viens no punktiem, par kuru koalīcijas partijām vismaz sākotnēji vienota viedokļa nebija. Vienotība piedāvāja paaugstināt minimālo algu līdz 380 eiro un apvienība Visu Latvijai!Tēvzemei un Brīvībai/LNNK bija ar mieru priekšlikumam pievienoties, turpretī Zaļo un zemnieku savienība bija par algas atstāšanu 360 eiro līmenī. Minimālās algas iesaldēšanas jēga ir pasargāt no izdevumu pieauguma valsts un pašvaldību iestādes. Lielā mērā tās ir medicīnas un sociālās aprūpes iestādes, ko finansē ZZS pārziņā nodotās Veselības ministrija un Labklājības ministrija, bet līdzīgas problēmas pēc minimālās algas celšanas varētu rasties arī pašvaldībās, par kuru interešu aizstāvi pozicionējas ZZS.
Vienotības pozīciju varētu pamatot gan ar populismu, gan ar teorētiskiem aprēķiniem, ka minimālās algas celšanai ir jādod pozitīva bilance Valsts kasē. Proti, no minimālās algas celšanas ierosinātā atalgojuma pieauguma privātajos uzņēmumos valsts ar nodokļu palīdzību iegūs vairāk, nekā zaudēs iestādes, kur valsts vai pašvaldības ir darba devējs – algu un nodokļu maksātājs. Šā gada pieredze tādas cerības atspēko, jo 360 eiro pirms nodokļiem pienākas par 8 x 5 = 40 stundu darba nedēļu, ko, pusēm vienojoties, drīkst saīsināt. Vienkārši sakot, darba devējs ar darbinieka atlaišanas draudiem piespiež darbinieku piekrist, ka viņam uzskaitītais darba apjoms tiek fiktīvi samazināts proporcionāli darba izcenojuma pieaugumam. Nav skaļu precedentu, ka valsts represīvajām iestādēm būtu izdevies atklāt un sodīt šādu mahināciju veicējus. Šā un līdzīgu iemeslu dēļ valsts ieņēmumi jau tagad atpaliek no plāna un tracina nākamā gada budžeta projekta rakstītājus. Viņi saredz un saprot naudas plūsmu apsīkumu, taču nevar arī atļauties nesolīt pilnīgi neko zemo algu saņēmējiem. Valdības sēde vakar sākās ar L. Straujumas solījumu apspriesties, vai viņas valdība nākamgad var atļauties minimālās algas palielināšanu līdz 370 vai varbūt tikai līdz 367 eiro mēnesī.