Bērziņš neatbalsta robežsardzes iekļaušanu aizsardzības budžetā

Vaicāts par iespējamo sabiedroto reakciju uz šādu rosinājumu, Bērziņš norādīja, ka par to vēl nepieciešamas diskusijas ar NATO pārstāvjiem. Vienlaikus viņš skaidroja, ka "mēģinājumi palielināt budžetu, paliekot apakšā zem aizsardzības tēriņiem kaut kāda veida citus tēriņus, neies cauri".

"Ja mēs netērējam savai aizsardzībai, mēs ne tikai krāpjam paši sevi, bet arī apdraudam paši sevi," uzsvēra Bērziņš, piebilstot, ka palielinājums aizsardzības budžetam nav formāla NATO prasība. Vēstnieks arī norādīja, ka neviens gan šobrīd negatavojas iebrukt Latvijā, taču notikumi Gruzijā un Ukrainā liecina, ka nevaram būt pilnīgi pārliecināti par savu drošību. "Mēs to varam panākt, tikai izdalot lielākus līdzekļus un izmantot to gudri. Lai sagatavotu iespējas uzņemt citu NATO valstu karavīrus un tehniku, kas mums palīdzēs," sacīja Bērziņš, piebilstot, ka neaicina uz galvu reibinošu bruņošanos. "Taču mānīties, kaut ko likt apakšā ir ļoti bīstami," uzskata Bērziņš.

Nākamais vēstnieks NATO, kas septembrī nomainīs pašreizējo vēstnieku Māri Riekstiņu, norādīja, ka sabiedrotie ir gatavi palīdzēt Latvijas robežas sakārtošanas jautājumos, konkrētus piemērus neminot, kā arī atklāja, ka ASV ir gatavas palīdzēt arī daudzos citos jautājumos. Tomēr, lai sabiedrotie būtu ieinteresēti palīdzēt mums, Latvijai ir jāsāk pildīt savi mājasdarbi. Viņš arī atzina, ka situācija jomā ir nopietna un šī iemesla dēļ vēstnieks uz Briseli dosies jau tajā pašā dienā, kad Latvijā atgriezīsies Riekstiņš.

"Lai nav pauzes," sacīja Bērziņš, "Aizsardzības ministrija un Ārlietu ministrija pie šiem jautājumiem pieiet ļoti nopietni."

Jau vēstīts, ka Finanšu ministrija rosina saistīt robežsargus ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, kas ļautu ātrāk sasniegt NATO noteiktos standartus - 2% no iekšzemes kopprodukta aizsardzībai. Kā "Latvijas Avīzei" iepriekš teicis finanšu ministrs Jānis Reirs (V), esot jādomā par aizsardzībai paredzēto līdzekļu novirzīšanu robežsardzei. Viņš arī pieļāvis, ka valstij būtu drošāk, ja robežas sargātu armija.

"Mūsu robeža ar Krieviju atšķiras no Vācijas robežas ar Franciju. Mums jādomā par robežas militāru stiprināšanu un par aizsardzības līdzekļu novirzīšanu robežsardzei. Lidostās, muitas kontroles punktos, ostās, kur saskarsme ir ar civiliedzīvotājiem, jābūt robežsardzei, bet posmos bez civilās saskarsmes mūsu valstij būtu drošāk, ja robežas sargātu armija," intervijā uzsver Reirs, kurš norāda, ka šis priekšlikums nāk no Finanšu ministrijas un par to ir runāts arī ar Eiropas Komisiju, kas pieļaujot šādu izpratni. Turklāt Grieķijā un Itālijā jūras robežsardzei palīdzot karaspēks.