Apspriešanas procesā ir ļoti daudzi un dažādi priekšlikumi, kā valdība tomēr varētu savākt minimāli nepieciešamo summu pārvaldes aparāta uzturēšanai 2016. gadā
Finanšu ministrijas pašlaik dotajā nodokļu un nodevu palielināšanas sarakstā ir vienpadsmit pozīciju, kas vairāk parāda valsts nodokļu politikas kopējo tendenci nekā noslēdz to gadījumu sarakstu, atbilstoši kuram Latvijas iedzīvotāji nākamgad maksās vairāk nekā šogad.
Finanšu ministrijas piedāvājumu kopējā sarakstā neatrodas arī šīs ministrijas ideja, kuras praktiskā realizācija varētu nozīmēt ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamā minimuma atcelšanu uz gadu. Proti, varētu būt arī tā, ka valsts no nākamā gada 1. janvāra savāc visu nodokļa maksājumu bez kādām atlaidēm, bet iedzīvotājiem būs tiesības pēc aiznākamā gada 1. janvāra iesniegt valstij savu ienākumu deklarācijas, atbilstoši kurām viņi varēs dabūt atpakaļ nodokļa pārmaksu pēc likmēm, kas tiks diferencētas atbilstoši uzrādītajiem ienākumiem. Jautājums tikai, ko cilvēks dabūs par savām deklarācijām: varbūt divreiz (desmitreiz?) mazvērtīgākus eiro, varbūt izziņu par viņa, sacīsim, 666 666. kārtas numuru nodokļu pārmaksu atmaksas saņēmēju sarakstā, varbūt valsts garantijas, ka ar 2016. gada nodokļu pārmaksas 2017. gadā aprēķināto summu tiks daļēji dzēsti 2018. gada nodokļu maksājumi.
Valdība nesniedz nekādu skaidrojumu, kāpēc valsts budžets sairst, ja, pēc oficiālās versijas, iekšzemes kopprodukts aug un cenas krīt. Lai nu kāds būtu šīs neatbilstības cēlonis, nav pamatojuma tās izzušanai 2017. gadā. Iztrūkums valsts budžetā arī turpmāk var tikai pieaugt un izraisīt atkal nākamos nodokļu, nodevu un visu pārējo valsts aparāta vajadzībām veicamo maksājumu pieaugumu.
Situācijas nopietnību vislabāk raksturo fakts, ka pirmajā pozīcijā pēc iekasējamās naudas apjoma izvirzījusies nevis vienkārši jauna nodokļa uzlikšana, bet nodokļa uzlikšana speciāli bagātajiem. Nekā tāda Latvijas Republikas nodokļu sistēmā nav bijis, bagātnieki jūtas pamatoti piekrāpti. Viņu sašutuma paušanu uzņēmusies Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera. «Tas ir pretrunā ar parakstītajām stratēģijām, kā arī iznīcina jebkādu vēlmi radīt Latvijā augstas pievienotās vērtības darbvietas ar vidēju un augstu atalgojumu,» teikts organizācijas izplatītajā paziņojumā. Ar vidējo atalgojumu domātas algas virs 4000 eiro mēnesī. Šobrīd atalgojums virs šīs robežas ir atbrīvots no aplikšanas ar sociālajām iemaksām, kuru vietā valsts grasās uzlikt nodokli. Atšķirība starp iemaksām un nodokli tāda, ka iemaksas ir personalizētas un garantē iemaksu veicējiem daudzu tūkstošu eiro mēnesī lielas pensijas, slimības un bezdarba pabalstus u.tml., bet nodokļa iemaksas nodrošinātie labumi tiek sadalīti starp visiem valsts iedzīvotājiem. Bagātnieku sašutums ir apturējis budžeta projekta gatavošanai parasto rituālu izpildi Nacionālajā trīspusējās sadarbības padomē, kur tieši pārstāvēta gan nav LTRK, bet Latvijas Darba devēju konfederācija. Attiecībā pret nodokļu celšanu bagātajiem abi bagātnieku klubi ieņem identisku nostāju, taču politiķi un ierēdņi ar Ministru prezidenti Laimdotu Straujumu priekšgalā šoreiz ir izturējuši vismaz dažus bagātnieku uzbrēcienus un pamācības, ka bagātnieku nodokļa vietā vajagot atcelt nodokļa atlaides par apgādībā esošām personām, ja tās nav bērni. Varbūt bagātnieku lobiji nav pamanījuši, ka šīs atlaides jau tāpat varētu tikt faktiski atceltas kādā no variantiem par ienākumu neapliekamā minimuma neņemšanu vērā 2016. gadā un iekasēto summu atdošanu vēlāk. Vai nu tā notiks, vai nenotiks, bet nav iespējams ietaupīt 2016. gada budžetā divkāršu naudas summu tādā veidā, ka vienas un tās pašas nodokļa atlaides tiktu atceltas ar diviem dažādiem pamatojumiem.
Starp publiski zināmajiem, bet Finanšu ministrijas neakceptētajiem nodokļiem ir sāls un cukura nodoklis, kura gaita iestrēga diskusijās starp Veselības ministriju un Zemkopības ministriju.
Valstij un pašvaldībām ir pieejami vēl daudzi citi paņēmieni, kā uzlikt iedzīvotājiem lielākus vai pavisam jaunus maksājumus, neiekļaujot šo rīcību valsts 2016. gada budžeta un ar to saistīto likumu paketē. Piemēram, Saeima jau sen ir atdevusi pašvaldībām tiesības pacelt mājokļa nodokļa likmes, kā to nesen izdarīja Rīgas pašvaldība; valsts var noteikt lielākas kadastrālās vērtības mājokļiem.