Neizdodas samierināt LZA un Milleru
Latvijas Zinātņu akadēmija (LZA) negrasās grozīt savu lēmumu lauzt nomas līgumu ar Rīgas koncertzāles vadītāju Juri Milleru, jo šāds darījums izrādījies LZA neizdevīgs. Akadēmija vien varētu noteikt pārejas periodu un neatslēgt elektrību un ūdeni jau 1. septembrī, lai neciestu tie, kas jau iegādājušies biļetes uz koncertzāles pasākumiem. Visticamāk, konflikts tomēr būs jārisina tiesā, nevis pie sarunu galda.
LZA prezidents Ojārs Spārītis Saeimas Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas deputātiem ārkārtas sēdē, kas bija sasaukta, lai mēģinātu rast risinājumu «sabriedušajam konfliktam» starp LZA un SIA Rīgas koncertzāle, atzina, ka pirms gada, izskatot J. Millera priekšlikumu iznomāt viņam lielo zāli, tas šķitis «kā bezdelīga, kas pavirzīs šīs telpas darbību uz labo pusi», bet nu esot jāsecina, ka tā nav noticis. Skaidrs, ka ar tādu biznesa plānu un tik niecīgu starta kapitālu, kas nācis, kā J. Millers uzsverot – ieķīlājot dzīvokli, šāds objekts nav paceļams, jo tā remontos jāiegulda miljoni eiro. Tagad, redzot, ka netiek galā, J. Millers mēģinot aizbildināties ar citām lietām.
LZA valdes priekšsēdētājs Valdis Kampars aprādīja, ka attiecības ar nomnieku nav pēkšņi pasliktinājušās, problēmas radušās jau no tā brīža, kad viņš sācis saimniekot akadēmijas telpās. Lielākās no tām esot šādas: drošības neievērošana – uzņēmumā nav neviena, kas atbild par elektrības un ugunsdrošību. Otrs: koncertzāles darbība LZA nes tikai zaudējumus, jo ilgstoši netiek maksāta nomas maksa (tā esot pat trīskārt samazināta un pirmos četrus mēnešus vispār nav iekasēta). Trešais: zāles stāvoklis nav uzlabojies.
Arī auditore, CBB konsultāciju biroja valdes locekle Lienīte Caune, kas veica pārbaudi pēc LZA pasūtījuma, apliecināja, ka nekas vairāk par vienkāršotu kosmētisko remontu nav noticis. Lai gan J. Millers pats uzrādot, ka tajā ieguldīts teju pusmiljons eiro, patiesībā šī summa varētu būt ne lielāka par 15 000 eiro. Pārsteidzis tas, ka darbus veikusi kompānija Global Technology Group, kas pieder Milleram un kas pat nav saistīta ar būvniecību. Tās neesot arī būvkompāniju reģistrā, un tajā strādā vien divi cilvēki. Turklāt tā neesot ne centa maksājusi nodokļos. Starp citu, tas pats attiecas uz koncertzāles vadītāju, par ko auditori esot ziņojuši prokuratūrai. Viņš arī nav ievērojis noteikumu, kas prasa valdes loceklim noteikt kaut minimālo mēnešalgu. Tāpat L. Caune vērsa uzmanību uz to, ka zāle būtu jāapseko sertificētam būvinspektoram, jo iespējams, ka telpa nav droša. Starp citu, Rīgas būvvalde jau pērn maijā likusi apturēt jebkādus būvdarbus, norādot tieši uz bīstamību.
J. Millers savukārt stāstīja, ka Rīgas būvvalde apsekojusi zāli pērn septembrī pirms tās darbības uzsākšanas un iebildumu neesot bijis. Ja nu reiz esot bijuši pārkāpumi, tad tā ir pati LZA, kura konkrētajā telpā veikusi nesankcionētu būvniecību. Attiecībā uz nodokļiem arī pārkāpumu neesot. Pats viņš esot pašnodarbinātais kopš 2001. gada un visus nodokļus esot nomaksājis. Viņa firma bijusi tikai būvdarbu virsvadītāja, bet reāli darbus par saviem līdzekļiem veikuši citi, kas tad arī maksājuši nodokļus. Ieguldītā summa dokumentos neesot fiksēta, jo vēl nav nonākusi privātuzņēmēju rokās, skaidroja J. Millers. Par SIA Rīgas koncertzāle – tā esot tikai apsaimniekotājs, bet ne producents. Viņš atzina, ka uzņēmums gadu beidzis ar zaudējumiem.
Uzklausot visas puses, Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas vadītājs Jānis Vucāns bija spiests secināt, ka šī publiskā un privātā partnerība nav izdevusies. Arī piespiest LZA rīkoties pretēji tās nodomiem nevarot, tāpēc izskatās, ka strīdu varēs atrisināt tikai tiesā.