Par veselības ministra Gunta Belēviča ierosmi reorganizēt Zāļu valsts aģentūru valdība vēl nelemj, jo premjerministri Laimdotu Straujumu nepārliecina ministra argumenti un apstāklis, ka grozījumi noteikumos iesniegti tikai dienu pirms valdības sēdes un ne ar vienu neesot apspriesti.
Veselības ministrija norāda, ka reorganizācijas plānos ir optimizēt valsts pārvaldes resursus. To varēšot panākt, atsevišķas Zāļu valsts aģentūras (ZVA) funkcijas pārdalot Veselības inspekcijai un pašai Veselības ministrijai (VM). VM turpmāk būs tā, kas izsniegs atļaujas un izvērtēs zāļu klīniskos pētījumus (atsaucoties uz Eiropas regulu, ministrija norāda, ka nepieciešams stiprināt to ētikas komiteju darbību, kas izsniegs zāļu klīniskās izpētes atļaujas), tāpat pati VM pārņems aptieku, zāļu lieltirgotāju un citu «farmaceitiskās darbības subjektu» licencēšanu. To darīs īpaši izveidota licencēšanas komisija.
Ministru kabineta sēdē otrdien veselības ministram bija jāpamato, kāpēc nepieciešama šāda reorganizācija, un G. Belēvičs atzina, ka, pirmām kārtām, izmaiņu mērķis ir padarīt «klīnisko pētījumu lietu civilizētu un atbilstošu Eiropas regulējumam, jo pašreizējā sistēma ir neapmierinoša (..), aģentūra nevar precīzi atbildēt, cik cilvēki pakļauti klīniskajiem pētījumiem». «Nav pareizi, ka rinda uz ķīmijterapiju ir tik gara, jo visi terapeiti iesaistīti pētījumos,» sacīja ministrs, uzsverot, ka sistēma jāsakārto tā, lai visi speciālisti saņem naudu par pētījumiem, lai par pētījumiem zina slimnīca un lai iedzīvotāji netiktu pakļauti riskam.
Arī par farmācijas uzņēmumu licencēšanu G. Belēvičam pēc skarbāka vārda nebija jāmeklē: 94 procentus iestādes finansējuma veido ārvalstu zāļu ražotāju maksājumi, un šī pati iestāde lemj par licencēm (..), tur veidojas interešu konflikts, no šiem ražotājiem aģentūrai atkarīgas algas un prēmijas, un rezultātā viņi ir ieinteresēti uzturēt medikamentiem augstas cenas. Tie ir visai skarbi apgalvojumi ZVA virzienā, taču nav pārsteigums, jo publiski zināms, ka veselības ministram un ZVA vadītājai Ingunai Adovičai ir izveidojies konflikts. Ministrs bija ierosinājis disciplinārlietu pret I. Adoviču, un viņai tika piemērots arī disciplinārsods, ko direktore atzina par nepamatotu. Tā kā šajā strīda lietā bija iesaistītas divas ar ministru, precīzāk – ar viņa dēlu, saistītas firmas (Saules aptieka, Baltacon), saskatot iespējamu interešu konfliktu, lietā iesaistījās Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs. Pats ministrs gan vairākkārt apgalvojis, ka interešu konfliktu te nesaskata.
Gan Latvijas zāļu ražotāja Grindekss valdes priekšsēdētājs Juris Bundulis, gan Starptautisko inovatīvo farmaceitisko firmu asociācijas vadītāja Dita Erna Sīle valdības sēdē pauda neizpratni, kāpēc šāds lēmums tiek pieņemts tik steidzami, īpaši tāpēc, ka grozījumi ir būtiski. «Ja es pareizi saprotu, mēs vēlamies atgriezties pie pagājušā gadsimta kārtības, kad mums nebija resursu un viss bija jādara pašai Veselības ministrijai. Šie grozījumi ir nopietni, tāpēc arī diskutējami ar nozares pārstāvjiem,» sacīja J. Bundulis, kurš savulaik vadījis gan Farmācijas departamentu VM, gan bijis valsts sekretārs. Veselības ministrs nepalika viņam atbildi parādā un apgalvoja, ka «neviens man kā ministram neparedz saskaņošanu šajā brīdī ar zāļu ražotājiem». Premjerministre uzsvēra, ka arī viņai ir tiesības lemt, un atlika jautājuma izskatīšanu uz nedēļu. Zāļu valsts aģentūrā Neatkarīgajai atzina, ka viņi nav informēti par plānoto reorganizāciju.
