Rīgas apgabaltiesa tā dēvētajā Lemberga prāvā šopirmdien nolēma uz tiesu piespiedu kārtā atvest divus kādreizējos biznesa partnerus – pirmos latviešu miljonārus, savulaik visvarenās, uzreiz pēc padomju sistēmas sabrukuma radušās kompānijas SWH Rīga galvenos akcionārus Aināru Gulbi un Māri Forstu.
Abiem pēc SWH Rīga norieta 1995.–1996. gadā ir bijis dažāds dzīves gājums; abiem ir dažāds statuss t.s. Lemberga prāvā; abi ir snieguši pēc būtības pretējas liecības šajā lietā. Attiecīgi ir arī dažādi iemesli, kāpēc tiesa grib šos kungus tomēr redzēt tiesas zālē, nolemjot – ja negrib paši nākt, tad jāved piespiedu kārtā.
Divi dzīves gājumi
T.s. Lemberga prāvā A. Gulbis ir cietušais, kurš grib saņemt morālo kompensāciju 7,5 miljardu (nepārlasījāties – 7,5 miljardi) eiro apmērā, jo Ventspils mērs Aivars Lembergs tālajos 1993.–1994. gados esot no viņa izspiedis dažu ar SWH Rīga saistītu kompāniju akcijas un kapitāla daļas. Savukārt viņa kādreizējais biznesa partneris M. Forsts šajā lietā ir vienkāršs liecinieks, jo ne par kādām izspiešanām pirmstiesas izmeklēšanā nav liecinājis.
Cik zināms no dažādiem publiskiem avotiem, A. Gulbis arī vēlākajos gados piedalījās Latvijas lielajā, ar politiku saistītajā biznesā. Pēc Latvijas gāzes privatizācijas divpadsmit gadus – no 1998. līdz 2010. gadam – A. Gulbis ieņēma ietekmīgo padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu SIA Itera Latvija. Nav īsti līdz galam noskaidrota A. Gulbja loma Latvijas kuģniecības privatizācijā. Turpretī M. Forsts milzu summas vairs nav apgrozījis un lielajos Latvijas biznesa projektos nav parādījies.
Pirms dažiem gadiem A. Gulbis jau dažas dienas atbildēja uz prokuroru jautājumiem, bet, kad jautājumus sāka uzdot aizstāvība puse, viņš saslima un pēc tam Rīgas apgabaltiesā manīta vien viņa pārstāve, tiesneša Borisa Geimana bijusī kolēģe Ineta Malahovska. Turpretī M. Forsts tiesā nav bijis, un publiskos avotos lasāmas tikai viņa pirmstiesas izmeklēšanas laikā sniegtās liecības.
Divi klienti
Tiesa bija izsaukusi A. Gulbi uz pratināšanu šo pirmdien un otrdien, taču A. Gulbis tiesā neieradās. Kā paziņoja tiesnesis Boriss Geimans, A. Gulbis tiesai iesniedzis notariāli apstiprinātu lūgumu nolasīt tiesas zālē viņa rakstveida liecības. A. Gulbis vēstulē tiesai skaidrojis, ka veselības stāvokļa dēļ viņš nevar un nevarēs ierasties tiesā. Vēstulei pievienota arī ārsta izziņa.
Jāatgādina, ka identiski rīkojās arī otrs bijušās tiesneses I. Malahovskas klients – miljonārs Jūlijs Krūmiņš. Arī viņš tiesā mazliet paliecināja, tiesai izstāstot, ka abi ar A. Gulbi savulaik gājuši uz prokuratūru, lai A. Lembergs nekļūtu par premjeru, tad devās uz Austrāliju, pēc atgriešanās uz tiesu vairs nenāca un veselības stāvokļa dēļ atsūtīja īsos vārdos notariāli apstiprinātas liecības.
Kur līdztiesība?
Kā jau ierasts, radītā situācija raisīja kaismīgas debates.
Prokurors Aivis Zalužinskis metās aizstāvēt A. Gulbja lūgumu un aicināja tiesu nolasīt A. Gulbja rakstiskās liecības. «Nav pamata domāt, ka cietušā veselības stāvoklis uzlabosies,» viedi prognozēja prokurors.
Savukārt Aivars Lembergs vērsa tiesas uzmanību, ka tieši prokurori aizstāv A. Gulbja vēlmi nenākt uz tiesu. Viņš atgādināja – ja valsts pret viņu ir izvirzījusi apsūdzības, tad valstij ir pienākums gādāt, lai liecinieki un cietušie ierodas tiesas zālē. Tā kā valsti pārstāv prokurori, bet Prokuratūras likumā teikts, ka prokuroram jāievēro patiesība, likumība un personu vienlīdzība likuma un tiesas priekšā, tas nozīmē, ka prokuroriem būtu nevis jāaizstāv cietušā nenākšana uz tiesu, bet gan jārūpējas, lai arī apsūdzētie varētu realizēt savas tiesības uzdot cietušajam jautājumus.
A. Lembergs vērsa uzmanību, ka šajā tiesas procesā jau iezīmējusies tendence lieciniekiem nenākt uz tiesu, un to atbalsta arī prokurori. A. Lembergs atgādināja, ka Kriminālprocesa likums joprojām nosaka, ka krimināllietu iztiesāšana notiek mutvārdu procesā. Tā kā valsts nespēj nodrošināt cietušo un liecinieku ierašanos tiesā, tiek pārkāptas tiesības uz aizstāvību un līdztiesību kriminālprocesā. Tādējādi, secināja A. Lembergs, tiek pārkāpta Latvijas Satversme, Eiropas Cilvēktiesību konvencija, Kriminālprocesa likums un likums Par tiesu varu. A. Lembergs arī atgādināja, ka, atbilstoši Kriminālprocesa likuma garam, cietušos vajadzējis pratināt pirmos un tam vajadzējis notikt jau pašā tiesvedības sākumā – 2009. gadā, nevis 2015. gadā.
Jautājumu daudz
Advokāts Raimonds Krastiņš norādīja, ka A. Gulbis varēja vismaz izrādīt cieņu tiesai un uz tiesu atsūtīt kaut vai savu juridiskās palīdzības sniedzēju Inetu Malahovsku. Kā norādīja advokāts, lai arī cietušajam uzdodamo jautājumu ir ļoti daudz, būtiski ir noskaidrot vismaz viņa viedokli par pieprasīto morālo kompensāciju – 7,5 miljardiem eiro. Spriežot pēc tiesā iesniegtajiem A. Gulbja papīriem, šajā prasībā esot ieviesušās izmaiņas.
Arī advokāts Jānis Rozenbergs uzsvēra, ka Kriminālprocesa likums prasa ievērot pušu līdztiesību, kas paredz vienādas tiesības pratināt cietušos un lieciniekus gan prokuroriem, gan arī apsūdzētajiem.
Šķindēs roku dzelži?
Apkopojusi procesa dalībnieku viedokļus, tiesa nolēma A. Gulbim piemērot piespiedu atvešanu uz tiesu šā gada 27. augustā.
Atbilstīgi neoficiālai informācijai A. Gulbis pastāvīgi dzīvo Kanāriju salās, bet diezgan ticams, ka šobrīd viņš atrodas ASV, kur pašlaik sapulcējusies pasaules tenisa elite U.S. Open gaidās. Turnīra oficiālajā mājaslapā redzams, ka A. Gulbja dēls Ernests Gulbis ir pieteikts ļoti prestižajam U.S. Open. Tenisista tēvs diezgan reti izlaiž E. Gulbja spēļu vērošanu klātienē. Turklāt profesionālie tenisisti jau aizvakar sāka startu ASV mazākā turnīrā (Vinstonseilemas ATP World Tour 250), diemžēl Ernests Gulbis no šī turnīra izstājās jau pirmajā spēlē.
Jāatgādina, ka ASV un Latvijai ir tiesiskās palīdzības līgums, kurš ASV tiesībsargiem Latvijas teritorijā ļāva apcietināt kibernoziegumos aizdomās turēto Denisu Čalovski.
Savukārt runājot par A. Gulbja kādreizējo nešķiramo līdzgaitnieku M. Forstu, tiesa paziņoja, ka lieciniekam izsūtījusi pavēsti, taču, pēc tiesas rīcībā esošās informācijas, viņš to neesot saņēmis. Tiesa nolēma arī M. Forstam piemērot piespiedu atvešanu uz tiesas zāli 31. augustā.
Jāatgādina, ka šī nav pirmā reize, kad tiesa lēmusi dabūt lieciniekus tiesas zālē ar piespiedu atvešanu. Piemēram, par miljonāru Jūliju Krūmiņu jau vairākkārt lemts, ka viņš jāatved piespiedu kārtā. Pēdējo reizi pavisam nesen (augusta sākumā) policisti J. Krūmiņa deklarētajā dzīves vietā sastapuši nevis pašu J. Krūmiņu, bet gan viņa īpašuma apsargus, kuri policistiem paziņojuši, ka liecinieks norādītājā adresē neuzturas. Tādējādi J. Krūmiņš uz tiesu nav dabūjams nedz labprātīgi, nedz piespiedu kārtā, kas gan viņam nekad nav traucējis gozēties Latvijas dzeltenās preses slejās.