"Swedbank" palielinājusi tautsaimniecības izaugsmes prognozi šim gadam līdz 2,1% aprīlī lēsto 1,9% vietā.
2016.gadā Latvijas ekonomikas izaugsme tiek prognozēta 3,3% apmērā, bet 2017.gadā - 3%.
Savukārt patēriņa cenu vidējā inflācija šogad tiek lēsta 0,5%, bet nākamgad - 2% apmērā. Aprīlī "Swedbank" prognozēja patēriņa cenu kāpumu šogad 0,8%, nākamgad - 2,7% apmērā.
Mērenais inflācijas kāpums nākamajos gados saistīts ar zemajām naftas cenām. Pārtikas cenas šogad ir zemākas nekā pirms gada, pakalpojumos gan redzams mazliet straujāks sadārdzināšanās kāpums, bet arī tas nav ļoti augsts un turas ap 3%, skaidroja "Swedbank" vecākā ekonomiste Latvijā Lija Strašuna. Viņa lēsa, ka arī nekustamo īpašumu cenu kāpums būs mērens un mājokļu pieejamība mājsaimniecībām saglabāsies diezgan laba.
"Swedbank" bāzes scenārijs paredz, ka Latvijas ekonomikas izaugsme nākamajos divos gados kļūs spējāka, tuvu 3%. Tomēr Latvijas ekonomikas izaugsme ap 3% ir pārāk lēna, lai turpinātos tautsaimniecības līmeņa izlīdzināšanās ar Eiropas valstīm, ja tur izaugsme būs ap 2%.
Ekonomiste vērtēja, ka Latvijas ekonomikas izaugsmes potenciāls tuvākajiem gadiem ir ap 3% un par izaugsmi 4-5% apmērā Latvija var aizmirst bez strukturālām reformām vai straujas ekonomikas atgūšanās Eiropā. Vienlaikus pastāv iespēja, ka vairāku faktoru sakritības rezultātā izaugsme vidējā termiņā būs straujāka.
Strašuna vērtēja, ka Latvijā šī gada pirmajā pusē izaugsme bija diezgan laba, lai gan riski joprojām ir salīdzinoši augsti. Galvenie riski ir saistīti ar Krieviju. Savukārt Ķīnas ekonomikas izaugsmes palēnināšanās Latviju ietekmē netieši - caur izaugsmes sabremzēšanos pasaulē un caur izejvielu cenām, kas pašlaik ir zemas.
"Swedbank" analītiķi prognozē, ka ārējā vidē kāps pieprasījums, kas ir laba ziņa Latvijas eksportētājiem un liek prognozēt, ka eksportētājiem ir labas perspektīvas kāpināt apjomus. Pozitīva ietekme būs arī zemajam eiro kursam, kas saglabāsies zems. Latvijas eksportētājiem ir izdevies kompensēt negatīvo Krievijas ietekmi, aug eksports uz eirozonu un uz Eiropas valstīm ārpus eirozonas, līdz ar to tie tirgi, kur gaidāma straujāka izaugsme, ļauj kompensēt eksporta kritumu austrumu virzienā. Tāpēc "Swedbank" ekonomisti sagaida, ka eksporta izaugsme kļūs spējāka un arī investīciju izaugsme 2016. un 2017.gadā kļūs straujāka. Tomēr ražotājiem varētu būt samērā grūti paaugstināt savas cena eksporta tirgos.
Strašuna prognozēja, ka vietējā Latvijas tirgū mājsaimniecību patēriņš, visdrīzāk, augs. Energoresursi būs lēti, to kāpums nākamajos divos gaidāms būs mērens.
Latvija turpinās kāpt darbaspēka izmaksas, turklāt darbaspēka piedāvājums ir ierobežots. Darbaspējīgo iedzīvotāju skaits mazināsies, un atrast jaunus darbiniekus būs arvien grūtāk. Gaidāmas investīcijas iekārtās, lai mazinātu uzņēmumu atkarību no darbaspēka, piemēram, apstrādes rūpniecībā jau investē, lai varētu mazināt darbinieku skaitu, kas savukārt ļauj palielināt algas pārējiem darbiniekiem. Ekonomiste uzsvēra, ka svarīgākas būtu arī investīcijas kapacitātes palielināšanā - ja tagad neinvestē, tad nākotnē var zaudēt konkurences cīņā, jo Eiropā kreditēšanas un investīciju aktivitāte jau aug.
Attiecībā uz mājsaimniecībām "Swedbank" analītiķi sagaida, ka ienākumu kāpums turpināsies, bet pārsvarā tas notiks uz algas rēķina - algas stabili augs, neto algas varētu kāpt par 6% gadā. Savukārt jaunu darbvietu radīšana būs diezgan vārga - daži tūkstoši darbvietu gadā. Tomēr mājsaimniecības varēs atļauties vairāk tērēt.