Valdības komiteja atbalsta diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanu jau nākamgad
Neskatoties uz sociālo partneru iebildumiem, šo jautājumu virza skatīšanai valdības sēdē, kur tiks pieņemts politisks lēmums. Pret koncepcijas tālāku virzību iebilda ekonomikas ministre Dana Reizniece-Ozola (ZZS), savukārt finanšu ministrs Jānis Reirs (V) atgādināja, ka diferencēta neapliekamā minimuma ieviešanu paredz valdības deklarācijā dotais uzdevums.
Jautājums vēl pirms valdības sēdes tiks skatīts Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes sēdē, kas notiks trešdien, 26.augustā.
Valdības komiteja šodien uzklausīja FM konceptuālo ziņojumu "Priekšlikumi diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanai, kompleksi izvērtējot iedzīvotāju ienākuma nodokļa atvieglojumus un darbaspēka nodokļu sloga mazināšanu", kurā ministrija rosināja atbalstīt priekšlikumu par diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanu jau no nākamā gada.
Ziņojuma mērķis ir mazināt darbaspēka nodokļu slogu zemāk atalgotajiem darbiniekiem, tādējādi mazinot iedzīvotāju ienākumu nevienlīdzību. Savukārt mērķa sasniegšanai izvirzīts rezultatīvais rādītājs - nodokļu plaisa zemo algu saņēmējiem, kas saņem 67% no vidējās algas, bez apgādībā esošām personām. Šo problēmu risināšanā FM piedāvāja divus variantus - ieviest diferencēto ar nodokli neapliekamo minimumu no 2016.gada vai arī ieviest progresīvu iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju sistēmu no 2016.gada. FM aicināja valdības komiteju izvēlēties pirmo variantu.
Ministrija informē, ka neapliekamā minimuma izmaiņām ir relatīvi lielāka ietekme uz zemāk atalgotajiem darba ņēmējiem (ar algu zem vidējās). Latvijas ekonomikas lejupslīdes rezultātā tika pārtraukta sāktā neapliekamā minimuma pakāpeniskā paaugstināšana, kamēr atvieglojums par apgādībā esošām personām netika mainīts, kā rezultātā neapliekamais minimums ir vairāk nekā divas reizes jeb par 90 eiro mazāks nekā atvieglojums par apgādībā esošām personām. FM uzsver, ka Latvijā neapliekamais minimums ir viens no zemākajiem Eiropas Savienībā (ES) un zemāks nekā pārējās Baltijas valstīs.
Diferencētais neapliekamais minimums nozīmē to, ka visiem nodokļa maksātājiem netiek piemērots vienāds neapliekamais minimums, bet gan tas tiek noteikts atkarībā no ienākuma līmeņa. FM skaidro - gadījumos, ja mēnesī piemērotais neapliekamais minimums ir bijis mazāks, nekā, saskaitot visus gada ienākumus kopā, nodokļu maksātājam būtu jāpiemēro, Valsts ieņēmumu dienests (VID) atmaksā nodokļu maksātājam nodokļu pārmaksu uz bankas kontu tikai tad, ja ir iesniegta gada ienākuma deklarācija.
Lai gan, sākot no 2017.gada, visi strādājošie mēnesī saņems nedaudz mazāku neto algu nekā iepriekšējā gadā, gada beigās strādājošie ar zemām algām varēs iesniegt gada ienākuma deklarāciju un saņemt no VID pārmaksāto nodokli. Piemēram, strādājošais ar bruto darba algu 400 eiro mēnesī bez apgādībā esošām personām 2017.gadā, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, no VID saņems nodokļa pārmaksu par 2016.gadu 66,7 eiro apmērā. Tomēr, tā kā 2017.gadā mēnesī piemērotais neapliekamais minimums tiek samazināts no 75 uz 60 eiro mēnesī, strādājošā neto darba alga 2017.gadā būs par 3,4 eiro mēnesī mazāka nekā 2016.gadā.
Tātad kopumā strādājošā ieguvums diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanas rezultātā būs 25,3 eiro gadā. Savukārt 2021.gadā strādājošais ar bruto darba algu 400 eiro mēnesī, iesniedzot gada ienākuma deklarāciju, no VID saņems nodokļa pārmaksu par 2020.gadu jau 441,6 eiro apmērā.
FM norāda, ka diferencētā neapliekamā minimuma ieviešana no 2016.gada nerada fiskālo ietekmi uz 2016.gada valsts kopbudžetu, savukārt 2017.-2021.gadā tā ir aptuveni 21,1 miljona eiro apmērā, ko varētu kompensēt, saglabājot IIN likmi 23% apmērā.
Pēc VID aprēķiniem, lai administrētu diferencēto neapliekamo minimumu, VID 2017.gadā būtu nepieciešamas 42 papildu štata vietas, bet 2020.gadā - 64 štata vietas. Papildus štata vietu kumulatīvās izmaksas visā ieviešanas periodā sasniedz ap 7,7 miljoniem eiro. Lai neradītu papildu VID administrēšanas izmaksu pieaugumu, FM aicina risināt jautājumu par informācijas elektronisku iegūšanu no izglītības un veselības aprūpes iestādēm par fizisko personu veiktajiem maksājumiem par izglītību un ārstniecību, kas automātiski tiktu iekļauti gada ienākumu deklarācijā pie attaisnotajiem izdevumiem un ļautu daļu VID resursu novirzīt diferencētā neapliekamā minimuma administrēšanai.
Tāpat jāņem vērā, ka tajās pašvaldībās, kur strādā lielākoties strādājošie ar zemām algām, diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanas rezultātā var samazināties jau tā nelielie IIN ieņēmumi, kas turklāt ir galvenais pašvaldību finansēšanas avots. Lai tā nenotiktu, FM ierosina koeficientus finanšu izlīdzināšanas modelī rēķināt no faktiski ieturētās nodokļa summas (pēc pārskatiem), neatņemot atmaksas. Ministrijā piebilst, ka diferencētā neapliekamā minimuma ieviešana nesarežģīs jaunā pašvaldību finanšu izlīdzināšanas modeļa darbību.
LETA jau ziņoja, ka FM priekšlikumu par diferencētā neapliekamā minimuma ieviešanu savulaik kritizēja uzņēmēju organizācijas. Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera norādīja, ka piedāvātais risinājums ne tikai nesamazina nevienlīdzību, bet to vēl vairāk palielina, paredzot mazāk nodrošinātiem papildu pienākumu sniegt deklarāciju, pieprasot atmaksu, tādējādi maznodrošinātajiem uzliekot papildu administratīvo slogu.
Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) atzina, ka diferencētā neapliekamā minimuma ieviešana un iedzīvotāju ienākuma nodokļa nesamazināšana par 1% neradīs ne uzņēmējdarbības konkurētspēju, ne arī iedzīvotāju labklājību. LDDK ieskatā, lai īstenotu divus mērķus, proti, celtu konkurētspēju un labklājību, jāpazemina darbaspēka nodokļi, kā arī jāpaaugstina atvieglojumi, tostarp neapliekamais minimums un atvieglojumi par apgādībā esošām personām, it īpaši bērniem.