Kalvīša parādīšanās izsauc bažas

 
©F64

Trekno gadu premjers Aigars Kalvītis savu kluso iecelšanu par privātuzņēmuma Latvijas gāze (LG) valdes priekšsēdētāju kompensējis ar publisku pieļāvumu par gāzes cenu celšanu.

A. Kalvīša parādīšanās vakar LNT raidījumā 900 sekundes nedod izsmeļošu informāciju par gāzes cenu izmaiņām, taču A. Kalvītis runāja tā, it kā gribētu speciāli tracināt savu auditoriju. Proti, viņš stājās amatā brīdī, kad jau iezīmēta gāzes cenu pazemināšanās atbilstoši nosacījumiem, ar kādiem monopoluzņēmumam LG ir atļauts darboties Latvijā. Kopš 2008. gada oktobra ir spēkā tabula, kā uzrēķināt dabasgāzes cenu Latvijā atbilstoši mazuta un dīzeļdegvielas biržas vidējai cenai iepriekšējos deviņos mēnešos. Kopš tā paša laika nav mainījušies uzcenojumi, kādus LG drīkst pierēķināt dabasgāzes cenai par tās pārvadi, uzglabāšanu, sadali un tirdzniecību. Patlaban dabasgāzes un tās uzcenojumu attiecība ir apmēram 80/20 par labu gāzes cenai.

Dabasgāzes pārdošanas cena patērētājiem Latvijā kopš 2008. gada ir mainījusies ļoti plašā diapazonā. Aktuālā cenu līkne startēja ar atzīmi 334 eiro par 1000 m3 gāzes, pēc tam gāzās līdzi pasaules ekonomikai un atdūrās pret 164 eiro par 1000 m3, 2010. gada jūlijā pakāpās līdz starta pozīcijām 2012. gada oktobrī, un šobrīd atkal ir lejupejas fāzē. Pirms mēneša gāzes cena mājsaimniecībām pazeminājās līdz 221 eiro par 1000 m3. Atmiņas par 164 eiro apliecina, ka principā gāzes cenai vēl varētu būt pazemināšanās potenciāls. It kā būtu gaidāms, ka A. Kalvītis centīsies atjaunot savu premjerēšanas laikā pabojāto tēlu, uzņemoties būt ziņnesis ar labām ziņām. A. Kalvītis turpretī izvairījās akcentēt to, ko publika uzņemtu ar atsaucību.

Bažas par dabasgāzes cenu palielināšanu pretēji pasaules cenu pazeminājuma tendencei izraisa Latvijas valdības solījumi, ka tā ieviesīšot Latvijā gāzes tirgu pretēji esošajai situācijai, kad tirgus vietā ir noorganizēta gāzes piegāde par regulētām cenām. Tirgus elements gāzes tirgū ir tas, ka gāzei nākas konkurēt ar citiem energonesējiem, kuru cenas un piegādes Latvijai LG nevar tieši ietekmēt. Ja LG nebūtu apņēmusies sasaistīt gāzes cenas ar mazuta cenām tādā veidā, kas ietver gāzes cenu pazemināšanās iespēju, vismaz lielākie tagadējie gāzes patērētāji censtos iegūt enerģiju no citiem avotiem.

Uzreiz jāuzsver, ka jebkāda energonesēju nomaiņa ir grūts, dārgs un dažos gadījumos vispār neiespējams pasākums. Līdzīgi jāsaka arī par gāzes tirgus radīšanu, kuras prototips ir elektrības tirgus atvēršana. Ne vienā, ne otrā gadījumā tirgu nevar radīt ar likumu, bet ar enerģijas vietējo tīklu pieslēgšanu obligāti vairākiem un konkurējošiem enerģijas avotiem. Latvijas krītošais energoresursu patēriņš neveicina tādu pieslēgumu radīšanu, jo nav skaidrs, kā tie varētu atmaksāties. Elektrības tirgus pasludināšana Latvijā nozīmēja tikai vietējo resursu pārdali par labu valstij un tās uzņēmumam Latvenergo, kas guva iespēju celt elektrības monopolcenu par 30 – 50% gadā. Bijušā valdības vadītāja kļūšana par privātuzņēmuma vadītāju liek raudzīties ar aizdomām, vai valstij nebūt nepiederošais uzņēmums LG nevirzās līdzīgu privilēģiju iegūšanas virzienā.



 

Abonē